Vēja nogāztie koki rada bojājumus māju jumtiem un ne tikai – cieš arī palīgēkas, siltumnīcas, terases, lapenes, un nereti gadās, ka tiek salauzti žogi.

Nokritušie koki bojā arī elektrības vadus, kas var izraisīt elektrības padeves pārtraukumus.

Tāpēc, lai mazinātu iespēju piedzīvot negadījumu, ieteicams savu īpašumu dabas stihijām sagatavot jau laikus, piemēram, uzticēt koku zaru apgriešanu vai koku zāģēšanu atbildīgajām iestādēm, kam ir speciāla atļauja to darīt.

Tāpat, ja esat novērojuši, ka kaimiņa sētā esošais koks potenciāli varētu apdraudēt jūsu īpašumu, sazinieties ar pašvaldību, kas parūpēsies par tā apzāģēšanu.

Labāk to paveikt tagad, nekā piedzīvot to, ko var nodarīt vētra.

Ja mājokļa jumta segums ir vecāks par 10 gadiem, savlaicīgi jāpārliecinās par tā stāvokli, jo Latvijas mainīgajos laikapstākļos, piedzīvojot milzu sniega segas, stipru vēju, krusu un lietusgāzes, tas nolietojas daudz ātrāk, nekā mēs domājam.

Vēl svarīgi ir parūpēties par sava īpašuma zibensaizsardzību, jo esam pieredzējuši, ka zibens izlāde, kas bieži notiek lielos kokos, bet nereti arī dzīvojamās ēkās, izraisa ugunsgrēku un tā liesmas intensīvi pārņem īpašumu, nodarot plašus postījumus.

Ja īpašumam ir uzstādīta zibensnovedēja sistēma, ir laiks to apsekot un pārliecināties, vai visas tās sastāvdaļas un stiprinājumi ir darba kārtībā. 

Savukārt, tuvojoties pērkona negaisam, vētrai vai citai stihijai, aicinām parūpēties, lai pagalms ir atbrīvots no dažādiem priekšmetiem, ko var vējš aiznest pa gaisu, piemēram, nojumes, šūpuļtīkli, krēsli, galdi, batuti, velosipēdi un citas lietas noteikti ir jānogādā iekštelpās.

Tāpat ieteicams automašīnu novietot vietā, kas neatrodas tuvu kokiem, kā arī aizvērt logus. 

Avots: “If Apdrošināšanas” īpašuma atlīdzību grupas vecākā atlīdzību regulētāja Iveta Briede.