“Mērķis ir punkts B, un, ja mums nav plāna tam, kas būs turpinājumā, smadzenes to uztver kā “nāvi”, tādēļ izvairās no īstenošanas. Taču ir vairākas iedarbīgas stratēģijas, kas palīdz sasniegt jebkuru mērķi un īstenot visu gadu mijā iecerēto,” skaidro eksperte Regīna Freimane un piedāvā padomus, kas palīdzēs labāk sasniegt izvirzītos mērķus.

Izdomājiet, ko darīsiet pēc tam, kad sasniegsiet mērķi. “Kas notiks pēc tam?” vaicā mūsu organisms, kad esam izvirzījuši mērķi kā punktu B.

Ja mums trūkst punkta C, D, E un tālāk, līdz sākotnējā mērķa sasniegšanai mēs nenonāksim.

Ir svarīgi sapņot un izveidot plānu, kas izskatās kā taisne ar mērķiem – pieturas punktiem.

Nejauciet sapņus un reālu vēlamā sasniegšanu. Lai sasniegtu mērķi, to ir svarīgi vizualizēt, lai arī cik banāli tas nešķistu. Tas mudina darboties un iedvesmo.

“Taču ir svarīgi neiekrist lamatās:

izrādās, mūsu smadzenes uztver sapņus tāpat kā to piepildījumu.

Proti, smadzenēm patiesībā ir vienalga, vai mēs reāli esam sasnieguši mērķi vai arī to krāšņi vizualizējam – abos mirkļos tās jūtas identiski. Neiekrītiet šajās lamatās – veiciet konkrētus soļus, lai sasniegtu vēlamo,” stāsta eksperte.

Izvirziet mērķi atbilstoši SMART sistēmai, kas apraksta, kādam tam jābūt.

Konkrēts (specific). Mērķim ir jābūt precīzi definētam un saprotamam. Tam jāatbild uz jautājumiem: kas? kurš? kur? kad? kādēļ? Piemēram, pēc gada es absolvēšu mākslīgā intelekta kursus.

Izmērāms (measurable). Mērķim jābūt izmērāmam, lai varētu novērtēt, cik lielā mērā tas ir sasniegts. Tie var būt kvalitatīvi vai kvantitatīvi mērījumi.

Sasniedzams (achievable). Mērķim jābūt reālistiskam un sasniedzamam ar tiem resursiem, laiku un prasmēm, kas jums ir.

Svarīgs (relevant). Mērķim jābūt svarīgam un jāatbilst jūsu projekta vai organizācijas kopējai stratēģijai vai mērķiem.

Terminēts (time-bound). Mērķim ir jābūt konkrētam izpildes laikam, pretējā gadījumā mēģināsim to sasniegt mūžīgi.

“Mēs akcentējam arī mērķu ekoloģiju. “Nekaitē” – tas ir mūsu galvenais kritērijs profesionālajā un dzīves ceļā,” piebilst R. Freimane.

Plāna detalizācija no sapņa līdz konkrētiem soļiem. “Piemēram, mēs visi zinām, ka šodien ir svarīgi regulāri mācīties, apgūt jaunas prasmes, lai neizkristu no profesionālās aprites.

Iedvesmas mirklī mēs savācam neskaitāmus kursus, kurus bieži neapgūstam līdz galam vai arī neiedziļināmies pilnībā.

Domāju, ikvienam ir mapīte ar kursiem, kurus cilvēks pats sev ir apsolījis “apgūt kaut kad vēlāk, kad būs vairāk laika”.

Tādēļ veiksmīga stratēģija ir izvēlēties divus lielus vai trīs mazus kursus gadā.

Ja runājam par akadēmisko izglītību, tad ir vērts izvēlēties tikai to, nevis pievērsties papildu lekcijām. Otrs svarīgs apsvērums: reālistiski apdomājiet, kurā brīdī jūs varēsiet mācīties – laiks, vieta, vide.

Šie ir divi nepieciešamie nosacījumi veiksmīgām mācībām. Un šādu detalizētu plānošanu var izmantot jebkura mērķa sasniegšanai,” stāsta eksperte.