Pastiprinātas rūpes par sirdi karstā laikā ir būtiskas kā pašiem mazākajiem, tā arī gados vecākiem cilvēkiem.

”Euroaptiekas” farmaceite Zane Melberga skaidro, ka viens no galvenajiem sirds veselību ietekmējošiem faktoriem karstā laikā ir pārkaršana. Karstā laikā cilvēka ķermenis strauji izjūt krasas pārmaiņas – paātrinās sirdsdarbība, paplašinās asinsvadi un pazeminās asinsspiediens.

Lai ķermenis spētu karstā laikā funkcionēt, tam ir jāatbrīvojas no papildu karstuma, kas tiek panākts caur svīšanu un asins cirkulācijas nodrošināšanu. Šīs darbības prasa papildu slodzi sirdij – karstā laikā sirds slodze var palielināties pat 2 līdz 4 reizes.

Lai svelmē neradītu papildu slodzi sirdij un līdz ar to neapdraudētu veselību, un neiedzīvotos nopietnās sirds veselības problēmās,

sevi ir jācenšas pasargāt no pārkaršanas.

Z. Melberga skaidro, ka, gatavojoties paaugstinātai gaisa temperatūrai vasarā, ieteicams apzināties pārkaršanas riskus, citus faktorus, kas rada slodzi sirdij, kā arī apzināties mītus, kas saistīti ar sirds veselību karstumā.

Cilvēks var paļauties uz ķermeņa termoregulāciju un līdz ar to nepārkarst

Nereti uz ielas esam redzējuši seniorus, kuri lielā karstumā ir apģērbušies neatbilstoši laikapstākļiem, piemēram, ļoti siltās jakās.

Lai arī cilvēkam var būt sajūta, ka ķermenim ir vēsi, ir jāapzinās, ka, visticamāk, pie apģērba izvēles vainīga ir nepareiza ķermeņa termoregulācija un pastāv liels pārkaršanas risks, kas var rezultēties ar pēkšņu vājumu, saules dūrienu vai pat ģībšanu.

Ja rodas aizdomas par pārkaršanu, steidzami nepieciešams padzerties ūdeni un nokļūt ēnā vai vēsās telpās,

izvērtējot, vai gadījumā nav nepieciešama arī ārsta uzraudzība.

Pārkaršana un līdz ar to paaugstināta slodze sirdij ir jo īpaši bīstama zīdaiņiem un maziem bērniem. Mazu bērnu termoregulācija vēl nav līdz galam noformējusies, līdz ar to ir krietni augstāka jutība pret karstumu.

Viens no lielākajiem riskiem un arī biežākajām kļūdām, ko pieļauj vecāki, ir auduma pārsega pielikšana priekšā bērnu ratiem tā, ka tiek aizturēta svaiga gaisa apmaiņa.

Z. Melberga vērš uzmanību, ka ratu kulbā ar traucētu gaisa apriti rodas siltumnīcas efekts un temperatūra var ātri vien pat dubultoties, tāpēc vēlams vai nu iegādāties speciālus ratu saulessargus, kas droši pasargā no tiešiem saules stariem, vai arī veidot paštaisītu saules aizslietni, obligāti pārliecinoties, ka bērns nepārkarsīs.

Pazīmes, kas var liecināt par bērna pārkaršanu, ir vājums un manāms aktivitātes trūkums, kā arī nevienmērīga elpošana.

Svarīgi ņemt vērā, ka zīdaiņus, kuri tiek baroti ekskluzīvi ar mātes pienu, karstā laikā nepieciešams barot vēl biežāk, jo krūts piens kalpo ne vien kā maltīte, bet arī ūdens vietā, savukārt, ja zīdainis uzturā lieto mākslīgā piena maisījumu, par nepieciešamību papildus uzņemt ūdeni, jākonsultējas ar pediatru.

Alkohola lietošana karstumā pašsajūtu ietekmē tāpat kā “normālos” laikapstākļos

Alkohola lietošana izraisa pastiprinātu urinēšanu un svīšanu, tādējādi radot arī lielāku atūdeņošanās risku.

Gadījumos, kad alkohols lietots pārmērīgi un iestājas arī vemšana, ķermenis ir pakļauts augstam dehidratācijas riskam un līdz ar to arī pārkaršanai.

Lai jau preventīvi izvairītos no atūdeņošanās riska, farmaceite iesaka nepārspīlēt ar uzņemto alkohola daudzumu, jo ļoti karstā laikā alkohols rada palielinātu slodzi sirdij, kas var novest pie straujas veselības pasliktināšanās.

Karstā laikā jāizvairās no medikamentu lietošanas

Z. Melberga uzsver, ka pārtraukt lietot medikamentus ”uz savu galvu” ir bīstami. Jo īpaši tiem cilvēkiem, kam ir hroniskas saslimšanas un ārsts noteicis regulāru zāļu lietošanu, nevajadzētu pārtraukt lietot zāles svelmes dēļ, jo tas var izraisīt nelabvēlīgas sekas ne vien uz sirds veselību, bet arī pastiprināt hronisko saslimšanu.

Tāpat arī jāuzsver, ka karstā laikā papildus jāpiedomā par zāļu uzglabāšanu un noteikti nevajadzētu tās ilgstoši turēt karstumā, jo īpaši svarīgi tas ir medikamentiem, kuri jāuzglabā īpašos aukstuma režīmos, piemēram, insulīnu.

Jebkurš šķidrums, kas tiek uzņemts karstā laikā, ir vērtīgs

Lai izvairītos no pārkaršanas, ķermenī ir jābūt pietiekamam daudzumam ūdens.

Saldināti dzērieni, limonādes un kafija nenodrošina nepieciešamo šķidruma daudzumu dienā.

Tieši pretēji – kafija papildus dehidrē, tāpēc līdzīgi kā ar alkoholu, dzerot kafiju, ir papildus jāiedzer arī glāze ūdens.

Farmaceite atgādina, ka vidēji nepieciešamais ūdens daudzums dienā ir 2 litri, tomēr jāizvērtē ikdienas paradumi, jo cilvēkiem, kas daudz sporto un līdz ar to pastiprināti svīst, nepieciešamais ūdens daudzus ir jāpalielina.

Savukārt tiem, kuri vēlas palielināt uzņemtā ūdens daudzumu, ir jāuzmanās, lai tas nenotiek pārāk strauji. Liels daudzums ūdens īsā laika periodā papildus noslogo nieres, kas var attiecīgi radīt ilgtermiņa veselības problēmas, tāpēc uzņemtais ūdens apjoms jāpalielina pamazām – pa vienai glāzei dienā.

Ja ķermenis šķiet vēss un nav dehidratācijas sajūtas, satraukumam par pārkaršanu nav pamata

Viena no mānīgajām sajūtām pārkaršanas laikā var būt atdzisis ķermenis. Ja āda šķiet vēsa, bet pašsajūta ir slikta (reiboņi, vājums, slikta dūša), ļoti iespējams, ka cilvēks ir jau pārkarsis.

Gadījumā, ja pārkaršana ir konstatēta, steidzami nepieciešams nokļūt vēsās, piemēram, kondicionētās telpās, kā arī atgulties, kājas paceļot uz augšu, lai asinis pēc iespējas ātrāk piekļūtu smadzenēm.

Tāpat arī palīdzēs atžirgt jebkas, kur sastāvā ir mentols, tāpēc somā vai kabatā ieteicams turēt košļājamās gumijas vai ledenes ar izteiktu mentola garšu. Tomēr,

lai no sirds problēmām, kas var rasties karstā laikā, izvairītos jau laikus, Z. Melberga iesaka regulāri mērīt asinsspiedienu.

Par labu asinsspiedienu tiek uzskatīts 110/70 vai 120/80 mmHg spiediens, hronisku saslimšanu gadījumā tas var atšķirties, bet ne augstāks par 140/90, savukārt pazemināts asinsspiediens ir 100/90 un zemāk, kad vēlams konsultēties ar ārstējošo ārstu, lai pārliecinātos, vai nav nepieciešama papildu palīdzība.

Tāpat arī šobrīd aptiekās ir pieejamas speciālas, viegli uzglabājamas un lietojamas aukstuma kompreses, ko lietot gadījumos, kad kļūst par karstu, un kas palīdzēs līdzīgi kā vēss dvielis pie pieres.

Farmaceite min, ka ik gadu karstā laikā ievērojami palielinās to cilvēku skaits, kuri iegādājas sirds pilienus, tomēr arī ar tiem ir jābūt uzmanīgiem un pirms iegādes jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par drošu un pareizu lietošanu.

PADOMI

Kā nepalikt bez balss vasarā?

”Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone dod padomus vokālajai higiēnai: ”Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā saglabāt savas balss veselību, ir dzert pietiekami daudz ūdens. Savukārt jāierobežo būtu tādu dzērienu uzņemšana kā alkohols, kofeīnu saturošie dzērieni, gāzētie dzērieni, jo tie mēdz dehidratēt organismu jeb samazināt ūdens daudzumu gļotu slānī, kas ieskauj mūsu balss saites, un dažreiz var pat palielināt aizsmakumu.

Kad balss ir aizsmakusi, būtu jāizvairās no pārāk skaļas vai pārāk ilgas runāšanas. Ja balss saites ilgstoši ir pakļautas lielai slodzei, ar laiku var rasties balss patoloģijas, piemēram, balss saišu mezgliņi.

Dažreiz valda maldīgs priekšstats, ka čukstot mēs radām mazāku slogu uz balss saitēm, taču tā nav.

Tāpēc stipra balss aizsmakuma gadījumā iespēju robežās balss saitēm būtu jāpiešķir brīvdiena.

Apkārtējā vide arī var ietekmēt balss veselību. Ne mazāk svarīgi – uzņemt sabalansētu uzturu, lai izvairītos no gastroezofageālā refluksa jeb atviļņa. Šī simptoma parādīšanās var tikai paildzināt balss saišu atjaunošanās procesu, jo izraisīs papildu kairinājumu.

Atjaunot balss skanīgumu var palīdzēt speciāli līdzekļi.Īpaši iecienīti ir līdzekļi, kas satur hialuronskābi. Var dot priekšroku arī eļļu saturošiem kakla aerosoliem, kuru sastāvā ir augu eļļas. Tās atvieglo kakla gļotādas kairinājumu un uztur to mitru un elastīgu, mazinot aizsmakušās balss radīto diskomfortu.

Ja balss aizsmakums turas ilgāk nekā trīs nedēļas, ja ir apgrūtināta rīšana, sajūta, ka kaklā ir ”kamols”, parādās sāpes runājot un/vai ēdot, novērota apgrūtināta elpošana vai ir pilnīgs balss zudums (ilgāk par dažām dienām), noteikti jādodas pie ārsta.”