Bez receptes aptiekās var iegādāties dažādus plāksterus: brūču plāksterus ar ārstniecisku efektu, kuri piesūcināti ar antiseptisku vielu, piemēram, borskābes šķīdumu; hidrokoloidālos brūču plāksterus; varžacu plāksterus, kas satur salicilskābi; plāksterus ar nikotīnu smēķēšanas atmešanai; pretsāpju plāksterus ar dabīgiem ekstraktiem vai nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli; plāksterus ar ēteriskām eļļām, ko lieto mazuļiem saaukstēšanās gadījumā, parasti pielīmējot pie apģērba vai gultas malas; šķidros plāksterus, ko uzklāj uz ādas, un tie veido plēvīti, nosedzot brūci; arī sinepju plāksterus, ko pareizāk būtu saukt nevis par plāksteriem, bet sinepju papīru. 

Tikai ar recepti var iegādāties narkotiskos analgētiķus saturošus plāksterus, ko lieto stipru sāpju, piemēram, onkoloģiskas slimības gadījumā, kā arī hormonālos plāksterus hormonu aizstājējterapijai vai kontracepcijai.

Precīzi jāievēro lietošanas instrukcija!

Slikti plāksteris var turēties, ja āda pirms tā uzlīmēšanas nav tīra un sausa, kā arī tad, ja tā ir nomazgāta, bet pēc tam ieziesta ar losjonu, krēmu, eļļu vai citu ādas kopšanas līdzekli.

Nereti, ātri noņemot aizsargplēvi, plāksteris salīp – tā ir tipiska tehniska kļūda.

Ir vērts noskaidrot, vai plāksteris satur kādu vielu, kurai nav vēlams pieskaries. Šādā gadījumā parasti aizsarglpēvīte ir divdaļīga – jānoņem vispirms viena puse, tā jānovieto pareizā vietā uz ādas, un tad jāpielīmē otra.

Daži plāksteri paredzēti lietošanai ilgāk par vienu dienu, tiesa, iet ar to dušā nav ieteicams, jo mitruma ietekmē plāksteris var atlipt. Arī pārmērīga svīšana vai tauku dziedzeru sekrēcija veicina atlipšanu. 

Nevajadzētu līmēt plāksteri uz ādas krokām vai locītavām, taču, ja tomēr ir tāda nepieciešamība, tas papildus jāfiksē ar medicīnisko leikoplastu vai elastīgo saiti. 

Kā jebkurš medikaments, arī plāksteris var izraisīt alerģisku rekciju.

Pie vainas var būt gan aktīvā viela, gan palīgvielas. Labā ziņa – tiklīdz  parādās nevēlamas parādības, plāksteri uzreiz var noņemt un pārtraukt alerģiju izraisošās vielas uzsūkšanos. 

Noņemot vienu recepšu vai nikotīna plāksteri, nākamreiz to ieteicams līmēt citā vietā. Aplicēšanas vietas maiņa neattiecas uz piparu vai pretsāpju plāksteri.

Pretsāpju plāksteri var turēt 12–24 stundas, piparu plāksteri – pat līdz divām diennaktīm. Tad pāris dienu jāļauj ādai atpūsties.

Ir daži speciāli bērnu sinepju plāksteri, bet pārējie paredzēti tikai no 12 gadu vecuma. Lietojot uz apģērba līmējamu plāksteri, svarīgi zināt, vai bērnam nav alerģija, piemēram, uz mentola vai eikalipta ēterisko eļļu. 

Plāksterus kā zāļu formu var izvēlēties arī tad, ja cilvēkam ir garīgi traucējumi (plāksteri var līmēt uz muguras augšējās daļas, kur cilvēkam pašam grūti piekļūt) vai rīšanas traucējumi, kas liedz uzņemt zāles tablešu veidā.

Plāksteri ir ārīgi lietojama zāļu forma, kurā nav iesaistīta gremošanas sistēma, un tātad – tie gandrīz neatstāj iespaidu uz kuņģi un zarnu traktu.

Zāles iedarbojas galvenokārt lokāli, piemēram, tieši uz sāpošo vietu.

Uz kairinātas, ievainotas ādas plāksteri nelieto!

Plāksteri nelieto uz pārmērīga apmatojuma, tāpēc ka apmatojums kavē zāļu uzsūkšanos (ja plāksteris tās satur).

Svarīgi! Ādas matiņi pirms plākstera lietošanas ir nevis jānoskuj, bet jānogriež. Uz depilētas ādas tas var radīt kairinājumu. 

Plāksteri nelietot aktīvās zāļu vielas individuālas nepanesības gadījumā. 

Avots: “Mēness aptiekas” farmaceite Irina Korčagina