Āda darbojas kā vairogs, kas aizsargā organismu no infekcijām un netīrumiem, bet bojāta āda nespēj pilnībā pildīt savas funkcijas. Tāpēc par pēdām noteikti vajag īpaši parūpēties, uzsver veselības centra “Možums-1” podoloģe Sņežana Savčenko.

“Ikdienā cilvēki ļoti rūpējas par savu sejas ādu, matiem un pat rokām, taču rūpes par pēdām bieži vien ieņem pēdējo vietu.

Katru dienu kājas iztur milzīgu slodzi, saskaras ar dažādām, ne vienmēr tīrām virsmām un izjūt diskomfortu no nepareizi izvēlētu apavu valkāšanas.

Slikta personīgā higiēna un nepareiza pēdu kopšana var izraisīt dažādas nepatīkamas sekas –

bakteriālas vai sēnīšu infekcijas, garozas veidošanos, pietūkumu, ādas plaisāšanu un nepatīkamu smaku, kā arī pēdas deformāciju vai strukturālu problēmu attīstību, hroniskas sāpes un diskomfortu, kas var ietekmēt mobilitāti un dzīves kvalitāti.

Tāpēc ir īpaši svarīgi laikus atpazīt slimību simptomus un ikdienā rūpēties par savām pēdām,” viņa stāsta.

Jāmazgā un jāžāvē rūpīgi

Viena no visizplatītākajām problēmām, ar kuru daudzi vēršas pēc palīdzības pie speciālistes, ir pēdu sēnītes infekcija.

“Karstais laiks un pēdu svīšana rada īpaši labvēlīgus apstākļus pēdu sēnītes infekcijas attīstībai. Tāpat to var iegūt pie ūdenstilpēm vai pie baseina, staigājot ar plikām kājām, vai pēc nagu traumām, kas var rasties ikdienā, staigājot atvērta tipa apavos,” saka podoloģe.

Sēne ietekmē gan ādu un nagu plāksnes veselību, gan pēdu izskatu – infekcijas galvenie simptomi ir apsārtusi pēdu āda un plaisas kāju pirkstu starpās, ap kurām veidojas pūslīši, kuri var radīt ādas bojājumus.

Šī infekcija rada diskomfortu, kas apgrūtina ikdienu, jo to pavada nepatīkama nieze un sāpes. Izvēloties vasaras apavus, jāpievērš uzmanība tam, vai tie ir ērti un elpojoši.

Tikmēr “Euroaptiekas” klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova norāda: “Vasaras laikā aptiekās visbiežāk cilvēki sūdzas tieši par sēnīšu infekcijas simptomiem, jo tos var labi pamanīt. Ļoti svarīga šādos gadījumos ir pēdu higiēna –

divas reizes dienā obligāti ir jāmazgā pēdas un pēc mazgāšanas tās kārtīgi jānožāvē, īpaši pirkstu starpas.

Profilaksei iesaku divas reizes nedēļā pēdas izmērcēt sāls vanniņā ar pievienotām kliņģerītēm vai kumelītēm, jo tām piemīt pretiekaisuma un antimikrobiālas īpašības.

Ja ir nepieciešams, var izmantot dažādus pretsēnīšu līdzekļus vai pēdu līdzekļus pret svīšanu – dezodorantus, pūderus vai aerosolus.”

Neērti apavi rada problēmas

Tikmēr varžacu veidošanās un tulznu problēmas visbiežāk rodas neērtu, šauru apavu dēļ, kas rada berzi. S. Savčenko uzsver, ka, valkājot apavus no īstas ādas, varžacis un tulznas rodas retāk.

Varžacis ir ādas sabiezējums, kurā rodas cieta keratīna saknīte, kas iespiežas ādā un rada diskomfortu.

Tās visbiežāk rodas uz kāju pirkstiem vai pēdām, kur tās ir pakļautas ilgstošam spiedienam.

Varžacis mājas apstākļos ir grūti ārstēt, tāpēc sāpju gadījumā ir jāvēršas pie speciālista. Pret varžaci var izmantot speciālas atslogojošas ortozes, kā arī spiedienu mazinošas zoles.

Tulznas, savukārt, attīstās ātrā berzē ar mitru ādu, tāpēc mitruma absorbēšanai apavos jāizmanto zeķes. Tulznu spilventiņu, kas izveidojas, lai pasargātu traumēto vietu, nav ieteicams pārspridzināt, lai izvairītos no infekcijas.

Farmaceite iesaka, ienēsājot jaunus apavus vai zinot, ka iepriekš apavi ir noberzuši vai spieduši, sagatavoties, aptiekās iegādājoties hidrokoloīda plāksterus. Tie ir plāksteri, kas pilda “otrās ādas” funkciju.

Ja redzam, ka veidojas kāda brūce vai tulzna, tad, pirms uzlīmēt šo plāksteri, nepieciešams nodezinficēt šo vietu ar antiseptiķi, lai nodrošinātu amortizāciju, paātrinātu dzīšanas procesu un pasargātu šo vietu no baktērijām un infekcijām.

Kad dzīšanas process būs beidzies, plāksteris pats atlips.

Tāda paša veida plāksteri ir nopērkami arī varžacu gadījumā – to sastāvā ir salicilskābe, kas sabiezējuma vietu intensīvi mitrinās, mīkstinās un papildus arī attīrīs.

Rūpīgi kopt un atpūtināt

Citiem savukārt mēdz veidoties arī ādas sabiezējumi, traucē ādas sausums un pat var būt ādas lobīšanās no pēdām.

Ar šādu ādu ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo to var viegli traumēt un tajā var rasties dziļas un sāpīgas brūces, kas var attīstīt iekaisuma veidošanos.

Podoloģe norāda, ka arī šādos gadījumos lieliski palīdzēs vanniņas ar kliņģerītēm, jo tās ādu mīkstinās, tikai jāatceras, ka ūdenim ir jābūt patīkami siltam, nevis karstam.

Tāpat, lai maigi un nesāpīgi atbrīvotos no sausas ādas, varat izmantot pēdu skrubi.

“Sausai un plaisājošai ādai palīdzēs krēmi, kuru sastāvā ir urīnviela, jo tai piemīt dziļi mitrinošas īpašības. Vasarā var lietot krēmus, kuru sastāvā ir 5% urīnviela, bet ziemā līdz pat 50%.

Vēl palīdzēs dabiskais mitrinātājs vazelīns, krēmi ar A un E vitamīnu, kā arī avokado un jojobas eļļa, jo tai piemīt barojošas un arī dziedinošas īpašības,” tikmēr norāda farmaceite.

Viņa uzsver, ka uzmanīgi pret pēdām jāizturas arī pacientiem ar cukura diabētu.

“Cukura diabēts var izraisīt nervu bojājumus un sliktu asinsriti pēdās, palielinot komplikāciju risku.

Samazināta jutība var apgrūtināt traumu vai pēdu veselības izmaiņu noteikšanu, izraisot aizkavētu ārstēšanu un iespējamās komplikācijas. Tāpat arī slikta cirkulācija pasliktina organisma spēju dziedēt brūces, palielinot infekciju un čūlu veidošanās risku,” skaidro speciāliste.

Diabēta slimniekiem ir jāveic regulāras pēdu pārbaudes, ko veic podologs, lai savlaicīgi novērstu saslimšanas riskus.

Lai izvairītos no pēdu problēmām, primāri palīdz cukura līmeņa kontrole asinīs un laba kāju kopšanas higiēna.

S. Savčenko atgādina, ka diabēta slimniekiem katru dienu, īpaši vasarā, ir jāmazgā pēdas un tās jāpārbauda.

Āda ir jāmitrina, lai tā neplaisātu un nerastos infekcijas, un apavi ir jānēsā ar zeķēm, lai nerastos traumas, skrāpējumi un citi mehāniski bojājumi.

Padoms

Svarīgie elektrolīti

“Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza atgādina, cik svarīgi ir uzņemt optimāli daudz šķidruma, lai organismā būtu  pietiekams elektrolītu daudzums: “Padzerties ūdeni ir svarīgi ne tikai tiem, kuri slimo ar kādu sirds un asinsvadu vai citu hronisku slimību, bet, rūpējoties par veselību, pirmkārt, sirdi, ikvienam, neatkarīgi no vecuma un diagnozes.

Ieteicamais ūdens patēriņš dienā dažādās rekomendācijās var atšķirties, taču vidēji tie ir aptuveni 2 litri.”

Farmaceite uzsver, ka ir svarīgi organismu uzturēt hidratētu pastāvīgi, tas nozīmē, ka vajadzētu nevis lielu daudzumu ūdens izdzert vienā reizē, bet gan darīt to pamazām, uzņemot ieteicamo ūdens dienas devu pakāpeniski.

Lai neaizmirstu padzerties un tas būtu patīkamāk, var iegādāties dzeršanai ērtu un acīm tīkamu ūdens pudeli, ko visur ņemt līdzi un pēc vajadzības papildināt, lai ūdens vienmēr ir pa rokai.

“Jāņem vērā, ka ne visi šķidrumi palīdz uzturēt organismu hidratētu. Kafija, stipra tēja, alus, sidrs un citi alkoholiskie dzērieni darbojas pretēji – tie veicina šķidruma izvadīšanu no organisma.

Ja vēl ir arī karsti un daudz svīstam, šķidruma zudums ir neizbēgams.

Minerālūdens ir tas, kas organismam šāda brīdī ir vajadzīgs. Minerālvielas, ko tas satur, var palīdzēt atjaunot zaudētos elektrolītus un sāļus. Var arī parastam ūdenim pievienot nedaudz sāls (pustējkarote uz litru ūdens) – šāds, paša pagatavots minerālūdens neļaus atūdeņoties.”

Organismam svarīgie elektrolīti ir nātrijs, kas nodrošina normālu sirds un nervu sistēmas darbību, uztur homeostāzi, kālijs, kas mazina sirds un asinsvadu slimību izpausmju risku un krampjus, kalcijs, kas palīdz regulēt sirds ritmu un muskuļu kontrakcijas, savukārt magnijs atslābina muskuļus un nodrošina daudzu procesu norisi organismā.

“Organisma dehidratācijas gadījumā elektrolītu un sāļu daudzuma atgūšanai var lietot aptiekā pieejamās šķīstošās tabletes, kas satur nepieciešamās minerālvielas – nātriju, kāliju, kalciju, magniju, C vitamīnu. Šādu dzērienu var pagatavot un dzert arī profilaktiski, ja ir karsts laiks, paredzama liela svīšana, fiziska slodze.”

Farmaceite brīdina, ka tiem, kuriem ir, piemēram, ateroskleroze, īpaši jāuzmanās, jo

asinsvadu sašaurināšanās dēļ minerālvielas līdz sirdij un muskuļiem var nonākt nepietiekamā daudzumā.

Par papildu magnija un kālija lietošanu būtu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, ja slimo ar kādu no sirds un asinsvadu slimībām.

Tikmēr kardiologi uzsver, ka sirds slimniekiem karstās vasaras dienās dzeramā ūdens pudelei līdzi jābūt vienmēr, kad dodas ārā.