Vēzis un citas smagas kaites

Tuvojas tumšie ziemas vakari, kad cilvēki salīdzinoši biežāk tiecas izbaudīt silto mājokļu omulību, iespēju robežās izvairoties no drēgnajiem rudens un ziemas laikapstākļiem. Bet jāņem vērā, ka biežāka mājās būšana komplektā ar smēķēšanas netikumu slēpj papildu briesmas gan pašam cigarešu patērētājam, gan arī viņa ģimenes locekļiem un kaimiņiem.

Cigarešu dūmi ne vien satur kancerogēnas vielas, kas izraisa vēzi un citas smagas saslimšanas, bet nenodzēstas cigaretes ir viens no biežākajiem ugunsnelaimju cēloņiem mājokļos.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācija rāda, ka 2020. gadā ugunsnelaimēs bojāgājušo skaits palielinājās līdz 84 cilvēkiem – 55 bija vīrieši, 23 sievietes, bet sešu bojāgājušo personības tā arī neizdevās noskaidrot.

2021. gadā ugunsnelaimēs jau ir gājuši bojā kopumā 70 cilvēki. VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš uzsver, ka joprojām vērojama tendence, ka biežākais traģisko ugunsnelaimju iemesls ir saistīts ar neuzmanīgu rīcību ar uguni un smēķēšanu telpās.

Tādējādi cigaretes turpina nogalināt ne vien ar dūmiem un kaitīgajām vielām, ko tie satur, bet arī izraisot smagas ugunsnelaimes, kurās katru gadu iet bojā gan cilvēki, gan mājdzīvnieki.

Nav tādas lietas kā droša cigarete. Cigaretes degšanas procesa laikā izdala darvu, tvana gāzi, amonjaku, arsēnu un citas vielas, kas ar dūmiem iekļūst plaušās un izplatās vidē. Šie kaitīgie dūmi bojā veselību gan pašiem smēķētājiem, gan arī viņu tuviniekiem, kuri ir spiesti tos ikdienā ieelpot. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cigarešu smēķēšana telpās tiek aizliegta arvien vairāk valstīs.

Kā tikt vaļā no netikuma?

Speciālisti smēķētājiem iesaka, cik vien iespējams, izvairieties no smēķēšanas mājas iekšienē, it īpaši, ja cilvēks jūtas saguris, ir miegains vai lietojis alkoholiskos dzērienus. Lai izvairītos un ugunsnelaimēm, vienmēr jāpārliecinās arī par to, vai cigarete ir pilnībā nodzēsta, un jāizmanto dziļie pelnu trauki.

Visdrošākā dāvana, ko smēķētājs gan sev, gan saviem tuviniekiem var uzdāvināt, ir smēķēšanas atmešana. Kopumā vismaz četri no desmit ikdienas smēķētājiem vēlas smēķēšanu atmest, tomēr tikai retajam tas izdodas ar pirmo reizi. Daļai izdodas šo kaitīgo ieradumu atmest, pakāpeniski samazinot izsmēķēto cigarešu skaitu, citiem tas izdodas pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem un vēl citiem uzreiz pirmajā piegājienā. Vēl citiem cigarešu smēķēšanu izdodas atmest, sākotnēji pārejot uz mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Visos gadījumos būtisks speciālistu ieteikums ir, lai smēķēšana nav gluži vienīgais ieradums, ko maināt atmešanas brīdī, jo šo ieradumu ir nepieciešams aizstāt ar kādu citu, kas uzlabo veselību vai raisa pozitīvas emocijas.

Katram tas būs kaut kas savs, bet jebkurā gadījumā tas būs daudz labāk, nekā turpināt smēķēt cigaretes.

Līdz ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju vairums iedzīvotāju strādā un mācās attālināti un daudz laika pavada mājoklī. Lai darbs un mācības mājas apstākļos nepārvērstos ugunsnelaimē, VUGD aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un rūpēties par ugunsdrošību.

Ēdiens, plīts, elektroierīces

Gatavojot ēdienu uz plīts, nereti mēdzam apsēsties pie datora, turpināt iesāktos darbus, ātri aizskriet līdz veikalam vai atgulties blakus istabā, nepamanot, kā piedeg ēdiens. Labākajā gadījumā šādas rīcības sekas būs tikai piededzis katliņš un pēc deguma smakojošas telpas, bet sliktākajā – mājokļa iemītnieki cietīs no sadūmojuma. Karstuma ietekmē var aizdegties arī sadzīves priekšmeti un virtuves mēbeles.

Ja pannā vai katlā deg ēdiens, neizmanto dzēšanai ūdeni, jo veidosies karsti tvaiki, kas var applaucēt. Izslēdz plīti un uzliec degošajam traukam vāku, lai novērstu skābekļa piekļuvi degšanas vietai! Izvēdini telpas!

Veicot ikdienas darbus mājas apstākļos, pastiprināti izmantojam dažādas elektroierīces, piemēram, datorus, planšetdatorus un viedtālruņus. Diemžēl izsaukumi, kuri saistīti arnepareizu elektroierīču ekspluatāciju, ir ļoti izplatīti, tādēļ VUGD aicina sekot ierīču lietošanas instrukcijām.

Gadījumā, ja aizdegusies elektroierīce, nekādā gadījumā nedzēs liesmas ar ūdeni! Vispirms, atvieno ierīci no elektriskās strāvas, tad apsedz to ar biezu, nesintētisku audumu vai ugunsdzēsības pārklāju! Ja iespējams, iznes elektroierīci no telpām.

Rūpējoties par siltumu mājoklī, pārliecinies, lai apkures iekārtas ir darba kārtībā! Šo iekārtu nepareiza izmantošana ir viens no izplatītākajiem ugunsgrēku iemesliem, tāpēc neaizmirsti ievērot ugunsdrošības noteikumus.

Lai savlaicīgi pamanītu izcēlušos ugunsnelaimi, uzstādi mājoklī dūmu detektoru. Visbiežāk cilvēki ugunsgrēkos cieš vai iet bojā nevis no liesmām, bet saelpojoties dūmus, jo laikus nepamana ugunsgrēka izcelšanos. Dūmu detektors, kas ar skaļu skaņas signālu brīdina par izveidojušos sadūmojumu, dod iespēju pamanīt apdraudējumu un izglābties no bīstamās vides.

Lai sveces ir svētki, ne nelaime

Valsts svētku un Ziemassvētku laiks allaž ir saistīts ar sveču dedzināšanu gan telpās, gan ārpus telpām. Tā ir skaista tradīcija, kas rada patīkamu atmosfēru, tomēr bez rūpēm par drošību sveču liesmas var radīt arī postu.

Lai degoša svece neizraisītu ugunsgrēku, sveces stabili jānovieto uz nedegošas virsmas. Jāatceras, ka degoša svece rada augstu temperatūru, tāpēc vienmēr pārliecinies, ka svece atrodas drošā attālumā no degtspējīgiem priekšmetiem un lietām, piemēram, aizkariem, mēbelēm, dekorācijām.

Jāuzmana, lai svece atrastos bērniem un mājdzīvniekiem nepieejamā vietā, bet īpaši jāatceras, ka, atstājot telpu vai māju vai pirms gulētiešanas, sveces ir jānodzēš.

Pieredze: rotaļas ar uguni un apņemšanās

Liepājniece Ilze ir rūdīta smēķētāja, un attālinātais darbs no mājām, kā arī mājsēde piespieda cigareti kūpināt savā miteklī, tiesa, istabā vai virtuvē Ilze to nedara, lai nekaitētu citiem mājiniekiem.

”Es smēķēju uz balkona un to daru ļoti uzmanīgi.

Izsmēķus lejā nemetu un arī pusizdzēstas cigaretes neatstāju vaļējā pelnutraukā. Man ir tāds, kas aizveras ciet. Liepājā taču pūš vējš – un ja nu ielido kādā citā balkonā un kaut ko aizsvilina?” pastāsta Ilze.

Liepājnieks Ints savukārt padalījās pieredzē, kā atmetis smēķēšanu. Viņš arī studiju gados ir pieredzējis, ka kopā ar kursabiedriem ballējušies un smēķējuši uz piektā stāva balkona, metot lejā cigarešu galus. Beigu beigās aizdegās matracis pirmā stāva balkonā un uz kopmītnēm traucās ugunsdzēsēji ar sirēnām. Taču tagad jau septiņus gadus Ints nav cigareti pat rokās turējis.

”Neatzīstu variantu, ka smēķēšanas biežumu samazina pamazām. Manuprāt, tad ir grūtāk atmest netikumu. Vajag nogriezt kā ar nazi. Izdevīgs brīdis tam ir, kad pieķērusies kāda slimība, piemēram, gripa vai Covid-19, kad ir augsta temperatūra un tu jūties ļoti slikti. Tad smēķēt negribas, un var mēģināt atturēšanos no smēķiem turpināt pēc atveseļošanās. Vēl var sev nospraust kādu apņemšanos. Piemēram, es savulaik nosolījos nesmēķēt, kamēr neiegūšu augstskolas diplomu. Diemžēl ar pirmo reizi neizdevās – pēc četriem gadiem atkal atsāku, jo ”kods” izbeidzās… Atmetu vēlāk,” atzīstas Ints.