Tiesu administrācijā norāda, ka juridiskos jautājumos īpaši svarīgs ir kompetents atbalsts – palīdzības sniedzējs ne tikai palīdz saprast likumu nianses, bet arī sniedz drošības sajūtu un aizstāv personas tiesības sarežģītās dzīves situācijās.

Kam ir tiesības pieprasīt un saņemt?

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt Latvijas pilsonis, nepilsonis, bezvalstnieks, Eiropas Savienības (ES) pilsonis, kas nav Latvijas pilsonis, bet tiesiski uzturas Latvijas Republikā.

Tāpat palīdzību var saņemt ārzemnieks (tai skaitā bēglis un persona, kurai ir piešķirts alternatīvais statuss), kas nav ES dalībvalsts pilsonis, ja viņš tiesiski uzturas Latvijā un ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Juridisko palīdzību kriminālprocesā var saņemt persona, kura atzīta par cietušo, un persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Savukārt palīdzību civiltiesisko strīdu risināšanai (ģimenes strīdos, īpašumu jautājumos), noteikta veida administratīvajās lietās (piemēram, bērna interešu un tiesību aizsardzībai) un Satversmes tiesas procesā var saņemt persona, kura:

– ir ieguvusi trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu (apliecina Sociālā dienesta izsniegta izziņa; lai to saņemtu, jāvēršas dienestā savā dzīvesvietā);

– pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ, piemēram, vardarbības gadījumā);

– atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (apliecina izziņa).

Kādos gadījumos palīdzība izmantota visbiežāk?

Tiesu administrācija informē, ka visbiežāk iedzīvotājiem juridiskā palīdzība nepieciešama ģimenes tiesību jautājumos, piemēram, par laulības šķiršanu, uzturlīdzekļu piedziņu, kā arī par jautājumiem, kas saistīti ar bērniem.

Bieži nodrošinātā juridiskā palīdzība ir būtiska, jo ģimenes tiesību strīdi var būt dažādi –

gan tādi, kuros iespējams panākt mierīgu vienošanos starp pusēm, gan tādi, kuros iesaistītās personas ir neatlaidīgas un lietas kļūst emocionāli un juridiski sarežģītas. 

Vēl valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība bieži ir palīgs risinājumu meklēšanā, kad palīdzības saņēmējs ir cietis no vardarbības. Jurists tad soli pa solim palīdz sagatavot dokumentus.

Piemēram, policija bija pieņēmusi lēmumu par varmākas nošķiršanu. Ņemot vērā vardarbības apstākļus un lēmumu,

personai bija nepieciešama juridiskā palīdzība, lai sagatavotu pieteikumu tiesai par pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanu.

Persona savlaicīgi vērsās Tiesu administrācijā, un jau dažas dienas pēc policijas lēmuma par nošķiršanu tika nodrošināta juridiskā palīdzība – sniegtas juridiskās konsultācijas un sagatavots pieteikums tiesai.

Pieteikums tika iesniegts tiesā un apmierināts, tika ievēroti termiņi.

Trešais veids – kaimiņu strīdi. Tiesu administrācija norāda, ka kāda persona vērsās Tiesu administrācijā ar lūgumu saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību jautājumā par zaudējumu piedziņu, kas radušies dzīvokļa applūdināšanas rezultātā kaimiņa rīcības dēļ.

Tiesā tika ierosināta lieta, bet pretējā puse, nesagaidot tiesas sēdi, atlīdzināja personai nodarītos zaudējumus, līdz ar to tika lūgts izbeigt tiesvedību.

Kā pieteikties palīdzībai?

Lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, personai ir jāiesniedz Tiesu administrācijā iesniegums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam.

Iesnieguma veidlapa pieejama Tiesu administrācijas mājaslapā ta.gov.lv vai arī var iesniegt brīvas formas iesniegumu.

Tajā jāapraksta strīda būtība un jāpievieno apliecinoši dokumenti:

– dokumenta kopija, kas apliecina tiesības saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, piemēram, izziņa par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu;

– dokumentu kopijas, kas saistītas ar strīda raksturu, lietas virzību utml.

Uzziņai

– Saņemot valsts nodrošināto juridisko palīdzību civillietā, persona ir atbrīvota arī no tiesas izdevumu samaksas.

– Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Tiesu administrācija saņēmusi 919 iesniegumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai.

– Juridiskā palīdzība netiek nodrošināta lietās par goda un cieņas aizskaršanu, morālā kaitējuma atlīdzināšanu, izņemot gadījumu, kad juridiskās palīdzības sniegšana ir saistīta ar noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušajam nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kā arī gadījumos, kad lietā jau stājies spēkā galīgais tiesas nolēmums.

– Par juridisko palīdzību var interesēties pašvaldību Sociālajos dienestos vai zvanot uz bezmaksas informatīvajiem tālruņiem 80001801 vai 116006.