Tādēļ no maija sākuma darbu sācis preventīvs tālruņa numurs 22045225.

Uz to var zvanīt cilvēki, kuri jūt, ka neizdodas vadīt savas emocijas, ir risks kļūt vardarbīgiem vai jau tādi ir bijuši, taču ir gatavi savu uzvedību mainīt. 

Maija beigās saņemti vairāk nekā 20 telefona zvanu,

apmēram puse no tiem ir tālruņa numuram paredzētā mērķgrupa – cilvēki, kuri ir apzinājušies savu iespējamo vardarbīgo uzvedību vai tūlīt būtu bijuši vardarbīgi, stāsta Santa Laimiņa-Rubene, biedrības “Skalbes” valdes locekle.

Zvanītāji vēlas izstāstīt to, kas ar viņiem pašiem ir noticis, saņem ieteikumus, kā arī konsultanti informē viņus par iespēju izmantot sociālās rehabilitācijas programmu pilngadīgām vardarbību veikušām personām.

Tālrunis vairāk ir tendēts uz vardarbību partnerattiecībās, ģimenē.

Biedrība uzskata, ka telefona numurs var būt tilts starp zvanītāju un pieejamo pakalpojumu, kas cilvēkam ir nepieciešams, lai veicinātu pozitīvas izmaiņas viņa uzvedībā.

“Kopš ieviests tālruņa numurs, vēl pagājis pamaz laika, bet pirmie rezultāti ir labāki, nekā mēs domājām. Zvanītājiem izplatītākā noteikti ir emocionālā vardarbība, nespēja kontrolēt savas emocijas, agresija, dusmas, problēmas komunikācijā, arī alkohola problēmas.

Fakts, ka zvani vispār ienāk, notiek sarunas, konsultācijas, nozīmē, ka zvanītāji ir cilvēki, kas spēj reflektēt, apzinās, kas notiek, ir noticis un varētu vēl tikai notikt,

saskārušies jau ar kaut kādām sekām un saprot tās, jo vardarbība tomēr ir notikusi.

Iemesls apzinātai zvanīšanai ir arī bailes, ka cilvēks būs vardarbīgs, un tādēļ sekas var būt pietiekami nopietnas. Piemēram, ja nemainīšos, ģimene var izirt, nevarēšu satikt bērnus,” skaidro speciāliste.

Pārsvarā zvanītāji ir vīrieši.

“Lai piezvanītu uz šādu tālruņa numuru, nozīmē, ka cilvēks atzīst savu problēmu. Jāatzīmē, ka viens ir kāda ārējā motivācija, kas liek cilvēkam zvanīt, bet otra puse – vai viņam arī ir iekšējā motivācija sevi mainīt un novērst potenciālas vardarbības epizodes.

Tālrunis ir iespēja izrunāties, lai saprastu, kas ar cilvēku notiek.

Konsultanti, konstatējot, ka emocijas ir sakāpinātas, var dot ieteikumus darbībām, lai cilvēks tajā brīdī nekļūtu vardarbīgs,” skaidro S. Laimiņa-Rubene.

Biedrībā “Skalbes” atgādina, ka ir jāsaprot nozīmīgs apstāklis – pati zvanīšana uz tālruni un iestāšanās sociālās rehabilitācijas programmā nenozīmē, ka tas uzreiz norāda uz uzvedības maiņu.

Zvans un iestāšanās, kas var būt vienkārši formāla rīcība, nevar būt kā manipulācijas instruments vardarbības veicēja rokās.

Tikai konkrētas, redzamas pārvērtības uzvedībā, emociju kontrole ar konkrētu rīcību un darbiem parāda reālas izmaiņas.

“Būtiski, ka vardarbības veicējam ir svarīgi pašam izprast savu uzvedību un tās ietekmi uz līdzcilvēkiem.

Vienlaikus jāņem vērā, ka gan vardarbības veicējam uzvedības izmainīšana, gan cietušajam apzināšanās, ka vardarbības veicējs ir mainījies, var prasīt laiku,” viņa uzsver.

Uzziņai

– Pēc Valsts policijas datiem, 2024. gadā reģistrēti 10 184 ģimenes konflikti, kas ir par 1950 gadījumiem jeb piekto daļu vairāk nekā 2023. gadā.

– 1462 gadījumos pieņemti lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

– 3583 notikumos sagatavoti ziņojumi sociālajiem dienestiem.

– Tālrunis 22045225 pieejams darbdienās no pulksten 6 līdz 12 un no pulksten 18 līdz pusnaktij, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.

– Sociālās rehabilitācijas programmu vardarbību veikušām pilngadīgām personām var pieprasīt sociālajos dienestos. Pakalpojumu sniegšanas mērķis ir novērst vai mazināt turpmākus vardarbības riskus. Var saņemt psihologa individuālās konsultācijas vai piedalīties grupu nodarbībās.

– Pakalpojumu vardarbības veicējiem visā Latvijas teritorijā sniedz SIA “Mācību centrs MKB”.