Cilvēks ir veidots tā, ka viņam ir visi mehānismi, lai sevi savestu kārtībā. Pareizāk sakot, kaut kas sāk nestrādāt, vai iziet no ierindas tad, kad mēs sevi sākam mazāk just un laikus neievērojam, nepievēršam uzmanību signāliem priekšvēstnešiem, ko mums dod ķermenis. To sākotnēji nerisinot, regulārs diskomforts var samilzt par nopietnākām kaitēm.

Tā, kā jogas pamatideja ir ķermeņa, prāta un dvēseles apvienojums, harmonija jeb apzināšanās, tad būtiskākais ir sajust, sadzirdēt sevi, būt, ieklausīties, vērot. To var darīt dažādos viedos, piemēram, koncentrēties un sajust savu elpu. Vai arī veikt kustības un vērot savu ķermeni – savu stāju, savus muskuļus, locītavas, skriemeļus.

Jebkura ķermeniska sajūta stāsta par kaut kādu iegūtu dzīves pieredzi. Piedzīvotie notikumi, atmiņas, emocijas atstāj “pēdas” mūsu ķermenī. Destruktīvas emocijas rada nepatīkamas fiziskas sajūtas, kas savukārt rada saspringumu un ilgstošā laikā tas var radīt slimības.

Apzinātas jogas uzdevums ir mācīties atpazīt, kur un kā rodas šie saspīlējumi. Kā arī, kas ir veids kā mēs reaģējam uz situācijām un kā tieši mūsos rodas disharmonija. Šo sākot ievērot, sākas dabīgs dziedinošs process. Ja cilvēks paliek vērīgs un sāk sevi sajust, viņš automātiski paliek mierīgs un ķermenī bez jebkādām īpašām tehnikām sākas atveseļošanās procesi. Sevi vērojot, sajūtot, pievēršoties savam fiziskajam ķermenim un to procesiem mēs vienkāršā veidā nonākam “šeit un tagad” stāvoklī.

Kad esam mierīgāki, mierīgāka kļūst arī mūsu elpa. Kad elpa paliek mierīga un ķermenis atslābis, uzlabojas virkne ķermeņu procesu, kam pakārtojas emocionāla labsajūta un mierīgs prāts. Uzlabojas smadzeņu darbība, asinsrite, dziedzeru darbība. Kad cilvēks šādā miera stāvoklī pāriet uz kustībām, tās ir daudz efektīvākas.

Kad mēs kustamies apzināti, un vērojam kā mūsu ķermenis uz to reaģē, mēs sākam labāk iepazīt un sajust savu ķermeni. Vienkāršas stiepjošas kustības, ieklausoties savā ķermenī var atklāt daudz par to, kur ir kāda sāpe, savilkums, ko mēs nemaz ikdienā neievērojam. Samazinās risks sevi traumēt. Tādā viedā mēs iegūstam pieredzi, kā mēs ikdienā ar vienkāršām kustībām varam uzlabot savu pašsajūtu un kura slodze mums nav vēlama.

Nenoliedzami brīdī, kad sākam pievērsties sev un sevi apzināmies, ne vienmēr fiziskās un emocionālās sajūtas ir patīkamas. Varbūt pat varam atklāt, ka ir spēcīgas destruktīvas emocijas, no kurām vairāmies ikdienā, pievēršoties un risinot kaut ko citu. Varbūt, mierā esot, varam atklāt, ka mūsu ķermenis ir vājš, noguris, savilkts un sāpīgs.

Bet, kad esam patiesi pret sevi ir iespēja visu vērst par labu un sākt sevi savest kārtībā. Šeit gribu minēt, ka ideja nav pārvērst sevi par ideālu būtni, saprotot, ka veselība un labklājība ir process, ceļš, darbs ar sevi mūža garumā. Pieredzes iegūšanas vieds. Bet šis process mums ļauj būt patiesākiem, palīdz mums uzņemties atbildību par sevi pašiem un palīdz mums vieglāk un ātrāk vadīt, un tikt galā ar saviem procesiem – ķermeni, prātu, emocijām. Tas ir process uz kvalitatīvākām attiecībām pašam ar sevi, kas ļauj veidot kvalitatīvākas attiecības ar ārpasauli.

Viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem, ko cilvēks ikdienā var pielietot no jogas metodēm ir elpošana. Tam ir nepieciešamas dažas minūtes. Lai elpošana būtu pareiza un iedarbīga ir jāapsēžas uz krēsla vai uz zemes, kā ir ērtāk ar pēc iespējas taisnāku muguru. Un viss, kas ir jādara – jāvēro sava elpa. Jākoncentrējas tikai uz to, kā gaiss ieplūst caur nāsīm, piepilda plaušas, un kā gaiss izplūst no ķermeņa.

Ja mēs koncentrējamies tikai uz elpošanas procesu un to sajūtam, mēs paliekam apzināti, jo citu domu vairs nav un elpa pati par sevi tajā brīdī paliek lēnāka un pilnīgāka, kas uzlabo fizioloģiskos procesus. Katru dienu šāda neliela elpošanas prakse var palīdzēt atbrīvoties, nomierināties, justies labāk un efektīvāk veikt ikdienas darbus.