Roberts Džeriņš
"Kurzemes Vārds"
Kopumā ap 15 basketbolistu, sākot no 13 gadu vecuma un beidzot ar jau līgumu parakstījušiem sportistiem, pavadīja trīs nedēļas intensīvā, profesionālā darba režīmā. ”Tik nopietnā treniņu procesā iesaistīts vēl nebiju. Ir grūti, bet augļus jūtu,” bilst 13 gadus vecais liepājnieks Valters Vītiņš, kurš sapņo spēlēt Latvijas izlasē.
Ko vienā treniņā nepagūsi
BK ”Liepāja” galvenā trenera Artūra Visocka-Rubeņa kolektīvs katru starpsezonu meklē iespējas pastiprināti pievērsties jaunajiem basketbolistiem.
Ja pērn plašāk strādāts ar kluba otro komandu, tad šogad, tā kā vairāki otrās vienības spēlētāji ir jaunatnes izlašu kandidātu lokā, uz ”Nākamās paaudzes” nometni aicināti pat 2009. gadā un vēlāk dzimuši puiši, lai ļautu nogaršot profesionālu treniņu režīmu.
Viņi trīs nedēļas pavadīja, dienu dienā intensīvi strādājot, turklāt plecu pie pleca ar profesionāliem sportistiem.
”Kamēr vīru komanda tiek komplektēta, strādājam ar gados jaunajiem spēlētājiem, kuriem pastiprināti jāpievērš uzmanība gan fiziskās, gan individuālās sagatavotības kontekstā, lai pēc iespējas ātrāk adaptētos pro līmeņa grupai.
Viņi, protams, strādāt sākuši vēl ātrāk, bet nu
esam pievienojuši virkni jauniešu, kurus redzam ilgtermiņā, un uzskatām, ka, pareizi strādājot, viņi sasniegs labu līmeni.
Tāpēc šī grupa nosaukta par ”Nākamo paaudzi”.
Šeit ir spēlētāji, kuriem līdz vajadzīgajam attīstības punktam palikuši divi, kādam trīs vai četri, vai pieci gadi. Mēģinām maksimāli sistemātiski un mērķtiecīgi strādāt, bet tajā pašā laikā nepārspīlējot, jo atšķirības ir diezgan lielas gan anatomiski, gan fiziski un arī mentālās sagatavotības līmenī. Tomēr šeit puiši sastopas ar to, kas viņus sagaida pēc tiem pāris gadiem,” stāsta kluba treneris Arvis Steckis, piebilstot, ka daudziem šķiet, ka profesionālais sports ir tur, kur saņem lielu naudu, bet patiesībā tur apakšā ir smags, grūts darbs – atkal un atkal.
”Nevari spēlētāju padarīt labāku vienā treniņā vai vienā nedēļā – tas ir process, mērķtiecīga metodiska pieeja,” viņš uzsver.
Gaidāms izšķirošs posms
Par kluba uz jaunatni vērsto darbu skaļi runā darbi. ”Ne vien Latvijas bronza ir mūsu trofeja, bet arī Šiliņa, Vanaga, Koha un citu pārcelšanās uz ārzemēm. Tās arī ir mūsu uzvaras, un šobrīd redzam, ka tas nepaliek nepamanīts,” teic A. Steckis.
”Sarežģītu šo darbu padara tas, ka vienam spēlētājam der viens, otram kas pavisam cits, tomēr, grupā strādājot, atsevišķas lietas kaut kur var nonivelēties, ko noteikti negribam. Viens kādu kvalitāti saņem vairāk, viens mazāk, tāpēc
jāatrod veids, kā katram spēlētājam injicēt pareizo devu, lai sportists būtu veiktspējīgs.
Katru gadu uzlabojam šos jēdzienus – plānošana, makrocikls, mezocikls un tā tālāk, līdz katram vienam treniņam atsevišķi un sezonai kopumā,” viņš stāsta.
”Vecākie čaļi šeit ir ap 20 gadus veci, jaunākajiem knapi 14 – tieši viņiem priekšā vēl tāds sarežģīts vecums. Nevienu pāragri negribētu celt ļoti augstu, bet ne par vienu arī teikt, ka būtu neiespējami sasniegt pro līmeni.
Daudz kas atkarīgs no mūsu pašu pedagoģiskā darba – kā viņi ies cauri visiem cikliem –, jo ir vēl vesels posms, pusotrs, kam jāiziet cauri cilvēka attīstībā. Ne tikai fiziski vai basketbola ziņā, bet tieši kā cilvēkam jāizaug.
Lai veidotu kaut kādu basketbola taktiku, vajadzīgi kā mazie, tā garie spēlētāji, aizsargi, metēji, un pilnīgi noteikti nepietiek ar šo vienu īpašību. Pirms tam nāk fiziskā sagatavotība, tad tehniskā sagatavotība un tikai pēc tam taktiskā un psiholoģiskā sagatavotība un, ja kāds no šiem četriem komponentiem buksē, ir diezgan grūti sasniegt augstu līmeni. Pakāpeniski liekam klāt visās jomās,” skaidro treneris.
Soli priekšā
”Šeit esam aicinājuši labākos spēlētājus no jauniešu komandām un trīs nedēļu garumā esam produktīvi pastrādājuši. Lielākais uzsvars bija uz fizisko sagatavotību, Aigars Bergsons sagatavoja labu plānu, diezgan lielā apjomā. Protams, uz tehnisko sagatavotību, arī individuālo un grupu taktiku.
Domāju, jaunie spēlētāji daudz ieguva.
Vairākiem treniņiem pievienojās Kristiāns Šulcs, Roberts Freimanis, arī no viņiem varēja smelt pieredzi. Tāpat šajā laikā varējām dziļāk papētīt vairākus jaunos spēlētājus no citiem reģioniem, kuri gan paši bija izrādījuši iniciatīvu, gan arī mēs uzrunājām. Viņiem bija iespēja atrādīties, iegūt pieredzi un varbūt pastāstīt par ”Liepājas” darbu savos novados, pat ja viņi nepārcelsies uz šejieni.
Gribu uzteikt komandu, jo ļoti produktīvi un kvalitatīvi pastrādāts, daudz ieguldīts šajos jauniešos, un esmu drošs, ka rezultāti neizpaliks,” savukārt norāda kluba galvenais treneris.
”Mums jādomā par ilgtermiņu. Latvijā spēlētāji neslēdz garus līgumus, tāpat ir liela migrācija, staigāšana, kas, protams, ir tikai normāla situācija, ja runājam par jauniem cilvēkiem.
Nevaram piespiest cilvēku, kurš vēlas mainīt vidi, palikt šeit.
Varam radīt vidi, kuru negribas mainīt, bet skaidrs, ka tas vienmēr ir subjektīvi. Līdz ar to mums jābūt rezervēm, ilgtermiņa vīzijai. Šī ir tā vide, kur spēlētājus jaunā vecumā ievilkt mazliet iekšā, pastrādāt, iepazīstināt.
Līdzīgi darbojās citi klubi, bet atļaujos uzskatīt, ka esam par kādu soli priekšā, jo nereti jauni basketbolisti paši meklē ceļus, kā nokļūt pie mums. Turklāt mēs, kluba treneri, paši līdz ausīm esam jaunatnes basketbolā, katrs trenē vienu vai vairākas komandas un redzam to situāciju no iekšpuses,” atklāj A. Steckis.
”Tieši šāda ”Nākamās paaudzes” nometne un fiziskās sagatavotības nometne, ko rīkojām jūnijā, kā arī tāda sistemātiska sekošana līdzi visu posmu treneru izaugsmei ir tas, kas ”Liepāju” atšķir. Domāju, esam uz pareizā ceļa, cenšamies šo sistēmu attīstīt un radīt ļoti kvalitatīvu procesu,” piebilst A. Visockis-Rubenis.
Radīt degsmi
Bieži vien problēmas ar motivāciju sākas vecuma posmā, kad jāpārslēdzas uz profesionālas ievirzes treniņu režīmu, uzskata LSSS direktors Guntars Kikučs.
”Tieši tāpēc pieaicinām jaunos, lai veidotu degsmi, jo, ja pats to līdz galam nealksti, ir grūti motivēt sportā profesionālā virzienā. Nereti, kad sākas pavisam nopietna režīma treniņi, dzirdam tādas aptuveni ”vai man to vajag” domas.
Jauniešiem gribas rezultātu uzreiz un tagad, bet ar talantu nebūs gana, ir jāiegulda enerģija, darbs.
Tieši tāpēc šis treniņprocess, lai veidotu degsmi, un no tā kopējā skaita noteikti būs pāris, kas pavilksies un aizies līdz galam,” direktors uzsver.
Fokusā valsts galvenā komanda
Treniņnometnē manāmas jau ”Liepājas” rindās laukumā spēlējušas sejas, gan jaunatnes komandu spīdekļi, gan arī puiši no attālākiem reģioniem.
13 gadus vecais liepājnieks Valters Vītiņš neslēpj, ka aizvadītās trīs nedēļas bijušas fiziski grūtākās viņa dzīvē.
”Šķiet, ka ”Liepāja” ir ļoti laba vieta, lai attīstītu karjeru un tiktu tālāk. Redzam, ka šeit jaunajiem spēlētājiem dod iespējas. Tik nopietnā treniņprocesā iesaistīts līdz šim nebiju, ir ļoti grūti, bet jūtu augļus. Ļoti patīk savstarpējā komunikācija un atmosfēra šeit,” norāda zēns, kurš nākotnē tēmē uz Latvijas izlasi.
Līdzīgu viedokli pauž Eduards Jonaitis, kuram 15 gadu. ”Pie lielās komandas ir pavisam savādāk trenēties, nekā pie savas. Šeit ir krietni augstāka intensitāte, var labāk uztrenēties. Ko esmu ieguvis? Vairāk cīnīties, nepadoties, nopietnāk pieiet treniņu darbam,” stāsta basketbolists.
”Gribu sākt ”Liepājas” galvenajā komandā un tālāk izrauties uz kādu ārzemju līgu, kā arī, protams, spēlēt Latvijas izlasē,” norāda sportists, taujāts par mērķiem.
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Liepājas valstspilsētas pašvaldību.
