Grupu turnīra pārliecinoši rezultatīvākais spēlētājs bija Luka Dončičs, kamēr no Latvijas galvenajās statistikas kategorijās labāko desmitniekā bija Rihards Lomažs rezultatīvo piespēļu skaita ziņā un Kristaps Porziņģis bloķētajos metienos.

Taču šobrīd visa uzmanība Latvijas un Lietuvas izlašu astotdaļfinālam sestdienas vakarā, pirms kura ir skaidrs secinājums – abas izlases pagaidām piekopušas pavisam dažādu spēles stilu.

Kamēr Latvija ir starp labākajām tālmetienu izpildītājām turnīrā, Lietuva ir pašā apakšā.

Latvijas izlases pārstāvētā A apakšgrupa izrādījās lielāko kontrastu apakšgrupa.

Kamēr Turcija un Serbija bija visa turnīra rezultatīvāko komandu pieciniekā, tikmēr Čehija, Portugāle un Igaunija punktus krāja tik lēnos tempos, ka visas trīs bija mazrezultatīvākās komandas grupu turnīrā, pārspējot tikai absolūto pastarīti Kipru.

Latvija savu statistiku krietni uzlaboja pēdējā mačā, kad brīvā atmosfērā sagrāva Čehiju un iemeta 109 punktus vienā spēlē.

Grupu turnīru Latvija pabeidza ar vidēji iemestiem 82.4 punktiem, kas bija desmitais labākais rādītājs 24 “EuroBasket 2025” dalībnieču vidū.

Mūsu nākamā pretiniece Lietuva savukārt bija nedaudz rezultatīvāka, iemetot 86.2 punktus vidēji mačā.

Taču abām izlasēm bija ļoti atšķirīgi veidi, kā šī punktu bagāža sakrājās.

Latvijas izlase, attaisnojot savu reputāciju, bija gan starp aktīvākajām, gan precīzākajām tālmetienu izpildītājām.

Piecās spēlēs izmesti 178 tālmetieni – vairāk bija tikai Čehijai (181). Trāpīti 62 tālmetieni jeb 12.4 vidēji spēlē – vairāk bija tikai Vācijai (13 precīzi tālmetieni vidēji spēlē).

Kopumā no tālās distances uzbrukts ar 35.6% precizitāti, kas bija septītais labākais rādītājs grupu turnīrā, kamēr visprecīzākā bija Latvijas pati pirmā pretiniece Turcija, kas tālmetienus realizēja ar ļoti iespaidīgo 49.2% precizitāti.

Savukārt Lietuva gan meta maz, gan iemeta maz.

Lietuvai tikai 20.8 vidēji spēlē izpildīti tālmetieni, teju divreiz mazāk nekā Latvijai.

Lietuva trāpīja tikai 27 tālmetienus jeb 5.4 tālmetienus vidēji spēlē, kas ir mazākais rādītājs visā turnīrā, turklāt pārliecinoši mazākais – visas citas izlases iemeta vismaz 35 trejačus.

Lietuvas izlase tālmetienus izpildīja ar 26% precizitāti, kas bija trešā sliktākā turnīrā, priekšā tikai Portugālei un Islandei.

Ja bumba nekrīt grozā, tad svarīgi to pirmajiem noķert un mest vēlreiz, un šajā ziņā gan Lietuva ar Jonu Valančūnu priekšgalā bija lieliska.

Vidēji spēlē 14.2 atlēkušās bumbas uzbrukumā (Latvijai 10.4) un 41.8 atlēkušās bumbas kopā, kas ir grupu turnīra labākais rādītājs. Latvijas izlase atlēkušo bumbu skaita ziņā bija tikai 19. vietā.

Lietuvai tāpat bija labāka divpunktu metienu precizitāte, taču šeit atšķirība ar Latviju bija salīdzinoši neliela.

Bet Latvija toties lieliski trāpīja no soda metienu līnijas, šajā rādītājā uzrādot otro vietu Eiropas čempionātā – trāpīti 83.2% sodiņu, un labāks procents bija tikai Serbijai.

Savukārt Lietuvai tikai 14. labākā soda metienu precizitāte turnīrā (72.3%).

Nav šaubu, ka Lietuvas izlasei milzīgs zaudējums ir Roka Jokubaiša izkrišana no sastāva traumas dēļ.

Viņš četrās spēlēs iemeta vidēji 17.3 punktus, tikai nedaudz atpaliekot no Kristapa Porziņģa punktu gūšanas tempiem (17.4 punkti vidēji spēlē), kā arī veica 8.5 rezultatīvas piespēles vidēji spēlē.

Šajā ziņā Jokubaitis pārspēja arī Luku Dončiču un ir pirmajā vietā turnīra statistikā.

Dončičs ir turnīra pārliecinoši rezultatīvākais spēlētājs un sametis 32.4 punktus vidēji spēlē, kas ir krietni vairāk nekā divas spēles izlaidušajam Jannim Adetokunbo (vidēji 27.7 punkti).

Latvijas izlase “EuroBasket 2025” astotdaļfinālu sasniedza ar visnotaļ sabalansētu uzbrukumu. Porziņģis ir 14. rezultatīvākais spēlētājs, bet Lomažs ir labāko desmitniekā rezultatīvo piespēļu skaita ziņā.

Vairāk nekā vidēji 10 punktus spēlē Latvijai sametuši Rolands Šmits (11.6) un Dāvis Bertāns (12.4), kurš arī bijis labākais atlēkušo bumbu ziņā, tiesa, pārspējot Porziņģi par tikai divām atlēkušajām bumbām.

Porziņģis un Dāvis Bertāns arī ir turpat blakus efektivitātes rādītāja ziņā (Porziņģis 18. vietā turnīrā, Dāvis – 20. vietā), un Porziņģis ir arī ceturtais labākais metienu bloķētājs turnīrā.

Tiesa, Porziņģis blakus Dončičam meklējams arī visvairāk kļūdas pieļāvušo spēlētāju sarakstā – viņam 4.0 kļūdas vidēji spēlē, kamēr Dončičam 4.6 kļūdas.

Interesanta statistika arī+/- rādītājā, proti, kā sekmējies komandai, attiecīgajam spēlētājam esot laukumā.

Ar lielāko mīnusu šajā ziņā turnīru pabeidzis traumu guvušais Andrejs Gražulis (-5), un mīnusos ir arī Šmits (-4).

Skaidrs, ka lieli plusiņi tika sagaidīti no Porziņģa (+37) un Lomaža (+36), taču līderis Latvijas izlasē šajā ziņā ir Dairis Bertāns – viņam esot laukumā šajā turnīrā, Latvija iemetusi par 44 punktiem vairāk nekā pretinieki.