Laikam jau mūsdienās citādāk kā par naiviem nenosaukt tos cilvēkus, kas patiešām tic, ka ir liekama vienlīdzības zīme starp profesionālo sportu un veselīgu dzīvesveidu. Tieši pretēji – profesionālais sports nozīmē nopietnākas vai mazāk nopietnas, bet regulāras veselības problēmas. Tāpat mūsdienās sports (gan tāpat kā daudzas citas sfēras) ir saistīts ar politiku. Tikpat lielā mērā sports ir kļuvis atkarīgs arī no naudas. Latvijā par klubu budžetiem un spēlētāju algām nav pierasts runāt – vai nu pie vainas ir mūsu mentalitāte, uzskatot, ka nav ko lūrēt citu maciņos, nevēlēšanās konkurentiem atklāt savas kārtis, vai arī mūsu sportā ir kas slēpjams.

Varbūt VID būtu vērts pieredzes apmaiņas braucienā doties uz kaimiņvalsti Baltkrieviju, kur nodokļu inspektori izrevidēja visu hokeja klubu saimniecību?

Runājot par negodīgu spēli, ir pamats uzskatīt, ka savulaik garantētus un ne visai godīgus punktus virslīgā regulāri izcīnīja visi Latvijas vadošie klubi. Kāda Latvijas kluba līdzjutēji laiku pa laikam atceras viena tiesneša uzrunu spēlē pirms gadiem sešiem: “Puiši, nelamājiet tiesnesi, viņam šodien pirmā spēle virslīgā. Būs uz jūsu pretinieku vārtiem pendele, būs jūsu klubam arī uzvara…” Un daudzi joprojām piemin kāda Liepājas futbolista uzbrukumu vienam no zināmākajiem Latvijas tiesnešiem, un runā, ka iemesls bija ne tikai katastrofāli tendenciozā tiesāšana konkrētajā spēlē, bet soģa ilgtermiņa ļaunprātības.

Pirms pagājušajā nedēļā notikušās Latvijas kausa izcīņas spēles starp komandām “Jūrmala” un “Daugava” esot noticis mēģinājums uzpirkt vienu no kūrortpilsētas komandas līderiem. Sak, samaksāsim, cik vien gribi, tikai nospēlē vājāk, nekā ierasts. Interesanti, ka visās totalizatoru piedāvātajās likmēs daugavieši bija favorīti, un, ja kukuļa piedāvātāji pārstāvētu kādu nezināmu trešo pusi, tad izdevīgāk būtu censties piedāvāt naudu daugavpiliešiem, it īpaši, ja dažiem no viņiem līdzdalība sarunātās spēlēs neesot sveša. Negribētos kādu apsūdzēt, taču dīvaina šķita “Daugavas” vadītāju rīcība, paziņojot, ka viņi, proti, Daugavpils kluba pārstāvji, ir uzsākuši izmeklēšanu un ka viņi ir sazinājušies ar jūrmalnieku prezidentu, treneri un vēlas sazināties arī ar iesaistīto spēlētāju.

Saprotams, ka, parādoties informācijai par kluba iespējamo saistību ar korupciju, cieš šā mača favorīta reputācija, it sevišķi, zinot, cik ļoti “Daugava” grib spēlēt eirokausos, bet iekļūšana Latvijas kausa izcīņas finālā viņiem to garantē ja ne par visiem 100, tad 90 procentiem noteikti. Taču kāpēc gan futbola klubs šajā gadījumā uzņēmās tiesībsargājošo institūciju darbu, teorētiski esot liecinieka vai pat aizdomās turamā statusā, sazinājās ar iespējamo cietušo? Vai tas kluba reputāciju nevar graut vēl vairāk?

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”