Nedēļa Liepājas sportā
Jaunā futbola sezona sporta klubam “Liepājas metalurgs” ir ļoti īpaša, jo 2007.gadā pašreizējie valsts kausa īpašnieki svin savu desmito jubileju. Liepājnieku uzdevumi ir maksimāli, un, zinot, ka publika mīl uzvarētājus, turēsim īkšķus, lai “Daugavas” stadiona tribīnes futbola laikā kļūtu aizvien pilnākas. Pagaidām mums nav par ko īpaši priecāties, jo, lai arī Liepājas futbolisti joprojām spēlē valstī vispilnāko tribīņu priekšā, no malas vērojot, tā vien šķiet, ka ar katru gadu skatītāju skaits sarūk. Arī Latvijā kopumā 2007.gada sezonas atklāšanas spēles ir vismazāk apmeklētās jaunajā tūkstošgadē.

Latvijas čempionātā ir parādījusies intriga, kas it kā ir būtisks priekšnoteikums lielākai interesei, bet tribīnes pilnākas nekļūst. Futbola apmeklējumu ietekmē arī citi faktori, piemēram, tradīcijas: salīdzinot ar rietumvalstīm, pie mums nav plaši izplatīta tradīcija uz stadionu doties kopā ar ģimeni. Otrais – disciplīna jeb regularitāte. Piemēram, Anglijā sestdiena nozīmē stadiona apmeklējumu. Latvijā tam traucē arī biežas izmaiņas kalendārā, spēļu norīkošana darba dienās.

21.gadsimtā vairs nepietiek tikai ar mīlestību pret futbolu – aizvien lielāka nozīme ir mārketingam. Ir nepieciešami dažādi triki potenciālās mērķauditorijas pievilināšanai. “Liepājas metalurgs” ir veicis būtisku soli skatītāju virzienā – sakārtojis vidi, proti, pamatīgi pārbūvējis stadiona tribīnes, bet iespējams, ka ar to vien ir par maz. Varbūt ir vērts paraudzīties Daugavpils virzienā – pērn “Ditton”, bet šogad tā mantiniece – “Daugava”, krietni pastrādāja, lai necilā “Celtnieka” stadiona tribīnes nebūtu tukšas, piedāvājot arī bezmaksas ieeju skolēniem. Basketbolā līdzīgas aktivitātes veica Rīgas “Barons”, kas izplatīja bezmaksas abonementus.

Variantu ir daudz, un galvenais, ka tie darbojas. Var, piemēram, piekopt ko līdzīgu lielveikalu politikai – par katrām desmit vai vairāk spēlēm līdzjutējs varētu iegūt kluba nozīmīti, šalli vai cepurīti vai vismaz atlaidi šīs atribūtikas iegādei. Labs risinājums varētu būt ģimenes abonementu ieviešana, kā arī atjaunot pārtraukuma atrakciju – pendeļu sišanu V.Spoles, A.Kruca vai vismaz A.Vlasova sargātajos vārtos.

Jā, cilvēkiem jāpierod maksāt par futbolu, gluži tāpat kā par kino vai koncertu, tāpēc uz vispārējās inflācijas fona nebūtu pareizi metalurgiem pārmest pārāk augstu biļešu cenu, taču kāpēc gan, piemēram, uz spēlēm neuzaicināt rajona skolēnus, kuriem stadiona apmeklējums varētu kļūt par spilgtu akcentu Liepājas apmeklējuma laikā? Šāds labās gribas izrādīšanas solis klubam zaudējumus neradītu, bet nāktu tikai par labu tēlam, un arī sportisti ne vienreiz vien ir atzinuši, ka pilnu tribīņu priekšā spēlēt ir patīkamāk.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”