Loka šaušanas kluba “Archery Liepāja” biedri Austrijā pirmoreiz piedalījušies Eiropas 3D čempionātā, kur gan necīnījās par augstākajām vietām, tomēr guva neatsveramu pieredzi.

Liepājas kluba vadītājs Jānis Bružis stāsta, ka bijis pārsteigts par sacensību lielo apmēru un izcilo organizētību. “Nojausma, kā notiek starptautiskie mači man bija, bet tādu sacensību kā Austrijā, arī parunājot ar citiem Latvijas labākajiem šāvējiem, citur praktiski nav,” viņš stāsta. Kopumā sacensību teritorijā dažādos augstumos atradās deviņas atsevišķas trases, papildus bija arī rezerves trase un piešaudes laukums, kurā nācies stāvēt rindā, lai tiktu pie iespējas patrenēties.

“Pirmajā dienā vispār bija šoks, kādu tas prasa fizisko. Pēc pirmajām divām dienām man personīgi kājas sprāga pušu. Tādā stāvā kalnā jāstaigā šurpu turpu. Dienā kādi 8 – 10 kilometri. Tā jau gāju pārgājienus trenējoties, bet tā bija bērnu spēlīte. Uzkāp tādā kalnā, un vēl ir jāsaņemas šaušanai. Pirmās dienas bija trakas, bet trešajā un ceturtajā ķermenis pamodās. Likās, ka kājas pašas nes pa kalniem. Tad arī rezultāts sāka kāpt,” stāsta Jānis.

Viņš kopā ar vēl diviem liepājniekiem Edgaru Gansonu un Vitāliju Solovjovu  piedalījās barebow jeb neaprīkoto loku klasē, kur bija 56 dalībnieki.

“Mans mērķis bija tikt divdesmitniekā. Ja būtu tādi apstākļi kā Latvijā, tad tur arī būtu, bet pēc pirmajām dienām sapratu, ka Austrijā mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk pieredzes, lai nākotnē zinātu, kā trenēt pārējos un kam gatavoties.”

Kopvērtējumā pēc četrām sacensību dienām Bružis ieņēma 29. vietu, Solovjovs bija 44., bet Gansons vēl par piecām pozīcijām zemāk.

“Slodzi daudzi neturēja. Katru dienu redzēju, ka kādu ar helikopteru veda prom. Kalnos bija ļoti mānīgi apstākļi. Ieej meža daļā, tur paliek sutīgs, sasvīsti. Izej ārā, tur pūš vējš, un sāc salt. Uzmet jaku, bet tad pēkšņi parādās saule. Pēdējā dienā bija saule, tad mežā pēkšņi uznāca gāziens, sākās pērkons, pēc 10 minūtēm atkal spīdēja saule un bija skaidras debesis,” atceras Jānis. Turklāt arī šaušana kalnu apvidū stipri atšķiras no līdzenuma, un tikai pēc pirmajām sacensību dienām izdevās apjaust, kā klans ietekmē bultas lidojumu. 

Labi sevi apliecinājusi 13 gadu vecā Līva Freimane. Viņai neilgi pirms čempionāta bija dzimšanas diena, kas nozīmēja, ka nācās piedalīties vecākā junioru grupā, kur trases bija līdzvērtīgas pieaugušajiem. Neskatoties uz to, viņa pārspēja vairākus gados vecākus konkurentus un ieņēma 8. vietu no 13 šāvējiem. Savukārt Gita Karule neaprīkoto bowhanter loku klasē ierindojās 47. vietā no 119. dāmām.