Nedēļas nogalē Liepājā norisinājās Latvijas burāšanas čempionāts, kas Liepājas ostas akvatoriju Karostā pie Ziemeļu mola piepildīja ar 120 burām trīs dažādās pieaugušo un jauniešu klasēs.

Sestdien ūdenī devās tikai jahtas jeb švertlaivas “Optimist” un “Lazer” klasēs, bet vējdēļi un to buru savaldītāji krastā gaidīja spēcīgāku vēju. Liepājas “Buru skolas” vadītājs un sacensību rīkotājs Jānis Jēkabsons, pētot meteorologu datus, pieļāva, ka sestdien, visticamāk, vindsērfingisti ūdenī nedosies, jo prognoze nesolīja vēja pastiprināšanos. Taču liela bēda tā neesot – pirmajā dienā ir veikts nepieciešamais braucienu skaits, lai sacensības uzskatītu par notikušām, savukārt svētdienas vēja ātruma prognoze solīja sportistiem labvēlīgāku pūtienu.

“Čempionātā piedalās 38 optimisti, 31 lāzers, bet pārējie ir vējdēļi. Šīs ir valsts nozīmīgākās sacensības. Šoreiz Liepājai deva iespēju tās organizēt, bet parasti tās notiek Engurē un citviet,” skaidro J. Jēkabsons.

Liepāja bija pārstāvēta tikai vējdēļu sacensībās. Pēc pirmajiem startiem labākie no mājiniekiem bija Ernests Jēkabsons, kurš atradās “Techno” 293 klases 3,5 grupas kopvērtējuma galvgalī, un Klāvs Kaupa, kurš ieņēma 3. vietu U17 grupā.

Trenera statusā šajās sacensībās piedalījās arī Liepājas un Latvijas slavenākais vindsērferis Jānis Preiss, kurš jaunos burāšanas talantus skolo Rīgā. Viņš uz dzimto pilsētu ir atvedis 17 no saviem 40 audzēkņiem.

Runājot par panākumu atslēgu šajā sporta veidā, J. Preiss saka: “Ir jāpamēģina agrā vecumā, jaunībā, bet ir jāvērtē, kā bērniem patīk ūdens, vai viņi jūtas droši. Dažreiz ir tā, ka bērns sāk burāt 6 vai 7 gadu vecumā, sabīstas, un līdz 11–12 gadu vecumam viņu nevar dabūt atpakaļ uz dēļa. Tomēr, jā, – cenšamies viņus pieradināt pie burāšanas no 6 līdz 9 gadu vecumam.”

Jānis Preiss 43 gadu vecumā joprojām ar panākumiem startē Latvijas, Baltijas un plašāka mēroga starptautiskajās sacensībās. Uz jautājumu par to, kas viņu pievelk vindsērfingā, burāšanas lielmeistars saka: “Brīvības izjūta. Tu neesi iesprostots stadionā vai zālē. Mans stadions ir šeit – no Latvijas krasta līdz Gotlandei.” Līdzīgas ir arī gados jauno sērferu atbildes – šajā sporta veidā viņus piesaista ūdens, svaigs gaiss, nedaudz ātrums, draugi un ceļošana.

Vindsērfings nav tikai vasaras sporta veids – Jānis Preiss saka, ka ar to var nodarboties no marta līdz novembrim. Un paliek vairs tikai daži mēneši, lai sailgotos pēc burāšanas, bet, ja ļoti gribas un laika apstākļi to ļauj, var arī paburāt pa ledu.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 2.septembra numurā.

#kvards-20190902-08#

56Skatīt galeriju