Bērns vai jaunietis, kurš aktīvi nodarbojas ar sportu, dažkārt mēdz tik ļoti aizrauties ar sava talanta attīstīšanu, ka mācības tiek atstātas novārtā un rodas lielas problēmas iegūt pienācīgu izglītību, lai pēc tam būtu konkurētspējīgs darba tirgū. Liepājas sporta skolās skaidrojām, cik apzinīgi ir to audzēkņi un kā viņi tiek kontrolēti saistībā ar sekmēm mācību iestādēs.

Liepājas Sporta spēļu skolas direktors Guntars Kikučs saka, ka īpašu uzskaiti viņš nav veicis, taču, cik zina, Liepājas Sporta spēļu skolā nav daudz tādu audzēkņu, kuriem mācības sagādā milzīgas grūtības un ir nepietiekami vērtējumi kādā mācību priekšmetā. “Atsevišķi treneri jaunajiem sportistiem pat neļauj piedalīties Latvijas čempionātos, ja viņiem ir sliktas sekmes skolā – atzīme zemāka par 4 ballēm. Tā skolēniem ir laba motivācija mācīties. Nedrīkst pieļaut, ka bērni nāk uz treniņiem, bet skolā vienkārši slinko,” saka direktors.

Viņš uzskata, ka visos mācību priekšmetos iegūt vismaz 4 balles ir objektīva prasība:

“Protams, tā nav laba atzīme, tomēr jāņem vērā visi mācību priekšmeti, tai skaitā matemātika, kas ne visiem padodas. To apstiprināja pagājušā gada eksāmena rezultāti, kad ļoti daudzi skolēni ar šo pārbaudījumu netika galā.”

LSSS direktors mūsu izdevumam skaidro, ka treneri vismaz reizi pusgadā pieprasa saviem audzēkņiem uzrādīt sekmju izrakstus. Ja tur redzamas kādas problēmas mācībās, notiek pārrunas ar vecākiem, kā arī ar pedagogiem, lai situāciju kopīgi vērstu par labu. “Pamatā bērnu mācīšanās vai, gluži pretēji, nemācīšanās tomēr ir atkarīga no vecākiem, jo ne jau tikai nodarbošanās ar sportu traucē tikt pie labām sekmēm. Tā pati digitālā pasaule, kas tagad ir brīvi pieejama ikvienam, nereti skolēnus aizrauj tik ļoti, ka par mācībām vairs netiek domāts. Tādēļ arī ir tik svarīga vecāku un treneru savstarpējā komunikācija,” spriež G. Kikučs.

Tāpat LSSS direktors uzsver, ka, piemēram, Latvijas Basketbola savienība jaunajiem basketbolistiem ir izvirzījusi obligātu prasību būt sekmīgiem, pretējā gadījumā viņi nevar piedalīties LBS rīkotos finālturnīros. “Ar jaunajiem hokejistiem ir citādāk – tur šādas konkrētas prasības nav, tiesa, atbildīgi ir treneri, kuri paši savulaik spēlējuši un gājuši šo ceļu. Viņiem ir liela pieredzes bagāža, ko nodot saviem audzēkņiem. Viņi arī cenšas audzināt jaunos hokejistus atbildīgākus un zinošākus, nekā varbūt paši bijuši jaunības gados. Kā LSSS vadītājs uzskatu, ka katram audzēknim jābūt sekmīgam. Mēs arī darām visu, lai tas tā būtu,” pauž G. Kikučs.

Liepājas Kompleksās sporta skolas direktors Naums Vorobeičiks stāsta, ka pēdējā laikā tieši bērnu sekmēm skolā tiekot pievērsta liela uzmanība un tam esot nopietns pamats:

“Par izglītību ir jādomā, un, ja bērns nav pietiekami motivēts, tad viņam ir jāpalīdz. Šogad vairāki skolas audzēkņi nespēja nokārtot eksāmenus, starp tiem arī tādi, kas pretendē uz iekļūšanu Latvijas olimpiskajā vienībā. Ja jau viņi tagad ir nesekmīgi, ko viņi darīs savā tālākajā dzīvē?

Arī lai strādātu par treneri, ir nepieciešama augstākā izglītība,” saka N. Vorobeičiks un uzsver, ka esot bijuši pat tādi gadījumi, kad sekmju dēļ sportisti nav palaisti uz Eiropas čempionātu.

“Mūsu sporta skolas treneri regulāri sazinās ar vispārizglītojošo skolu pedagogiem, lai noskaidrotu, kā audzēkņiem veicas mācībās. Cīņas sporta veida pārstāvji pārsvarā dzīvo kopmītnēs, bet tur uz vietas ir skolotājs, kurš palīdz mācībās. Domāju, ka tas ir ļoti svarīgs atbalsts. Negribu, lai pēc sportista karjeras beigām kāds no mūsu audzēkņiem kļūtu par bezdarbnieku. Arī tādi gadījumi diemžēl ir,” teic N. Vorobeičiks. Tāpat viņš domā, ka vecākiem nebūtu jābaidās savus bērnus ievietot Kompleksās sporta skolas internātā, jo tur audzēkņi visu laiku tiek pieskatīti un pedagogs ar sportistiem strādā individuāli.