Sporta bāzes  
Kad tiek runāts par Vingrošanas sporta skolu Liepājā, nevar izcelt kādu vienu sporta bāzi. Tas arī ir saprotams, jo mācību iestādes pakļautībā atrodas divi ne gluži atšķirīgi sporta veidi, tomēr ar savu izteiktu specifiku – mākslas vingrošana un sporta vingrošana. Atšķirībā no virknes citu sporta veidu, abām vingrošanām sadzīvot vienā telpā ir teju neiespējami, it īpaši tas attiecas uz sporta vingrošanu, kuru sekmīgam treniņprocesam ir nepieciešamība pēc visdažādākajiem vingrošanas rīkiem.

Līdz ar to vienas skolas abu sekciju darbam atvēlētas divas pašu apsaimniekošanā esošās sporta zāles – Kungu ielā 12 un Rīgas ielā 8, bet mākslas vingrotājas, kā jau nesen rakstījām, saviem treniņiem izmanto arī Liepājas 7.vidusskolas sporta zāli.

Viena skola, divi eleganti sporta veidi

Par leģendām apvītāko sporta zāli Liepājā laikam jau jāuzskata Kungu ielas sporta zāle. Šeit pirmskara Latvijas laikā trenējušies visdažādāko sporta veidu pārstāvji – bokseri, futbolisti, volejbolisti, basketbolisti. Slodze bija pamatīga, un to zināmā mērā varētu salīdzināt ar mūsdienu Liepāju – sportotāju daudz, bet sporta zāļu (it sevišķi ziemā) nepietiekami. Tad nu visas dienas garumā te sportojuši skolēni, dažādu sporta biedrību, atšķirīgu sporta veidu pārstāvji. Viena no pilsētas sporta vecmeistarēm Zenta Puiķe atceras, ka dakteri nākuši spēlēt volejbolu jau gandrīz vai nakts stundās.

“Tur izaugušas visas Liepājas sporta slavenības. Tur piemiņas plāksne būtu jāpieliek daudziem sportistiem – bokseriem Nīmanim, Kazākam, Kuplēnam, Lēvenšteinam, futbolistiem Voldemāram Ziņģim, Kārlim Tīlam, Robertam Heibliham, Ernestam Ziņģim, basketbolistei Lūcijai Puķītei, Austrai Grīnbergai, Irēnai Pazarei, Lilijai Balcerei, Annai Heinrihsonei un daudziem citiem. Savas basketbola gaitas tur sāka arī slavenais treneris Edvīns Sprūde,” Kungu ielas zāles nozīmīgumu vēju pilsētas sporta attīstībā uzsver Puiķes kundze.
Vingrotājiem gan tajās telpās griesti bijuši par zemu, un līdz karam vingrošanas treniņi lielākoties notikuši tagadējās Mūzikas vidusskolas telpās.

Nedaudz savādāka un īsāka vēsture ir Rīgas ielā esošajai zālei. Skolas direktors Genādijs Makarovs pastāstīja, ka ēka celta pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidū PSRS tirdzniecības flotes jūrnieku vajadzībām, bet jau pēc dažiem gadiem tā nodota kara flotei.
Līdz pat deviņdesmito gadu sākumam šeit atradies kara flotes jūrnieku klubs ar nelielu skatuvi, kas zālē ir joprojām. Te rādītas filmas, notikušas dejas un teātra iestudējumi.
Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas PSRS karaspēks bija spiests valsti pamest, atbrīvojās arī viņu īpašums. Telpas Rīgas ielā teju uzreiz pēc militāristu aiziešanas ieņēma sporta vingrotāji un mīt šeit joprojām. Rīgas ielā atrodas arī Vingrošanas skolas administrācija un Makarova kungs, kurš mācību iestādi vada jau kopš 1977.gada.
Līdz 1993.gadam abi sporta veidi dzīvoja vairāk vai mazāk nošķirtu dzīvi, bet deviņdesmito gadu sākumā gan mākslas, gan sporta vingrošanas pārstāves nokļuva vienas organizācijas paspārnē, ierakstot jaunu lapaspusi Vingrošanas skolas vēsturē.

Abos sporta veidos Liepājā nodarbojas aptuveni 270 audzēkņu, un sadalījums ir gandrīz līdzīgs. Tiek lēsts, ka sporta vingrošanā trenējas ap 140, bet mākslas vingrošanā – 130 audzēkņu.
Vingrošanas nozīmīgumu veselīgu bērnu attīstībā uzsver gan treneri, gan arī skolas direktors G.Makarovs, kurš min divu savu bijušo audzēkņu piemērus. Dažus gadus patrenējušies vingrošanā, atzīstamus rezultātus attiecīgi boksā un futbolā ir sasnieguši Andrejs Trocenko un Aleksandrs Daņilovs.

Standartiem neatbilst

Atšķirībā no daudziem citu sporta veidu pārstāvjiem vingrotāji jeb, precīzāk sakot, vingrotājas var būt lepnas ar to, ka viņām ir pašām savas zāles un citu telpas jāizmanto salīdzinoši maz. Tomēr ne viena, ne otra zāle pilnībā neatbilst šo sporta veidu prasībām. Sporta vingrotājām nav iespējas izvietot visus nepieciešamos rīkus, savukārt mākslas vingrotājām Kungu ielā ir pārāk zemi griesti.

Jau rakstījām, ka Rīgas ielā galvenās problēmas ir pārāk īsais ieskrējiena celiņš atbalsta lēcienam, trūkst arī tā saucamās paralona bedres. Liepājnieki izlīdzas ar treniņnometnēm Rīgā, bez tām būtu neiespējami turpināt sportistu attīstību.

Mūsu pilsētas vingrotāji uzskata, ka sporta bāzu ziņā viņi atrodas sliktākajā stāvoklī Latvijā. Bet sasniegto rezultātu ziņā vērojama krietni pozitīvāka aina – gan mākslas, gan sporta vingrotājas regulāri izcīna tiesības startēt Latvijas izlasē un ir izlašu līderes. Par abu sporta veidu vadošajām pārstāvēm uzskatāmas Marina Kisluhina un Viktorija Seļivanova (mākslas vingrošana), kā arī Anastasija Kuļikova un Marija Vasiļjeva (sporta vingrošana).

Bet par šo sporta veidu pionieriem Liepājā ir uzskatāmas divas kundzes – sporta vingrotāja Valda Blīgzna, kura bija pirmā trenere Liepājā, kļūstot arī par pirmo Liepājas sporta laureāti treneru vērtējumā, un Ausma Lēmane, kas savukārt ir spilgta personība mākslas vingrošanā. 

Cer uz nākotni

Gluži tāpat kā teju visu sporta veidu pārstāvji, arī vingrotāji lielā mērā dzīvo ar cerību uz nākotni. Pilsētas prioritātes sporta bāzu ziņā ir zināmas – tā ir multihalle, tas ir stadiona skrejceļš, tie ir apjumtie tenisa korti (šo nastu no pilsētas pleciem gan ir gatavs nocelt uzņēmējs Sergejs Zaharjins).

Ieceres līmenī tiek runāts arī par iespējamo vingrošanas kompleksa celtniecību Liepājā, ko apstiprina arī Liepājas Pilsētas domes Sporta pārvaldes priekšnieks Artis Lagzdiņš.
Atzīstami, ka vismaz uz papīra pilsētas plānos ir vēlme atbalstīt vēl viena sporta veida pilnvērtīgu darbošanos un, iespējams, arī attīstību. Līdz šim sabiedrībai ir piedāvātas vairākas publiskas dokumentu parakstīšanas un citas publiskas aktivitātes, kas acīmredzot netīšām sakrita ar priekšvēlēšanu laiku.

Lai noticētu, ka vārdi saskan ar darbiem, jāsāk dzīvē realizēt prioritāšu saraksta galvgalī esošos projektus, tad, iespējams, pēc dažiem gadiem sagaidīsim, ka kāds ķersies klāt arī rindas tālākajā galā esošajiem sporta veidiem un to bāzēm.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”