Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Galvenais tikt līdz galam

Galvenais tikt līdz galam
Foto: Egons Zīverts
05.04.2017 07:09

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Neatlaidība, kāre pēc piedzīvojumiem un milzīgs gribasspēks sasniegt mērķi – tās ir īpašības, kas raksturo dunalcnieku Mārtiņu Flaksi. Kopā ar pārinieku Mārtiņu Lejiņu viņi bija pirmie latvieši, kas piedalījās pasaulē grūtākajās MTB riteņbraukšanas sacensībās “Cape Epic” Dienvidāfrikā. Trešdaļa dalībnieku no tām izstājās. Mūsējie tika līdz galam.

No kuplas ģimenes

Ar Mārtiņu pirmoreiz sastapos sadzīviskā situācijā kādā ziemas dienā pirms sešiem gadiem. Lai arī tā nebija patīkama nevienam no mums – bija noticis maznozīmīgs ceļu satiksmes negadījums –, viņš atstāja labu iespaidu un izrādīja spēju uzņemties atbildību. To, ka tas ir Liepājas pusē labi zināmā lauksaimnieka Jurija Flakša dēls, sapratu tikai tad, kad apmainījāmies vizītkartēm.

Mārtiņš nāk no kuplas ģimenes – viņam ir trīs brāļi un viena māsa. Laika gaitā izveidojies stereotips, ka ar velosportu nodarbojas visi Flakši, tomēr tā īsti nav. Profesionāls riteņbraucējs ir Andžs, Toms velosportistus trenē, bet Reinis spēlē futbolu, kas ir arī tēva kaislība.

Mārtiņš pats ar riteņbraukšanu sāka aizrauties tikai 20 gadu vecumā, šajā sporta veidā nonākot “caur triatlonu”. Lai kļūtu par profesionālu sportistu, tas jau ir par vēlu. Tomēr tas nekavē piedalīties dažādās sacensībās un arī gūt panākumus. Treniņiem tiek veltīti brīvie brīži pēc darba Flakšu ģimenes uzņēmumā “Krastmaļi-sēklas”, kas ir arī viens no riteņbraucēju finansiālajiem atbalstītājiem. Ikdiena Mārtiņam tagad aizrit Rīgā, tomēr arī Liepājas pusē viņš aizvien ir biežs viesis. Ierodas gan darba darīšanās, gan apciemot ģimeni.

Gatavojas gadu

Ekskluzīvajās pasaules līmeņa sacensībās kalnu riteņbraukšanā abi Mārtiņi nokļuva veiksmīgas sagadīšanās pēc. Ideja radusies jau 2014. gada rudenī, kad draugi meklējuši motivāciju trenēties nesezonā. Izlasījuši par sacensībām Dienvidāfrikā, kas tur notiek katru pavasari, taču izrādījies, ka viss jau nokavēts. Pieteikšanās tām notiek gadu iepriekš, turklāt dalībniekus nosaka ar loterijas palīdzību. Uzaicinājumu saņem tikai pasaules un Eiropas čempioni. Pagājušā gada pavasarī puiši atcerējās par saviem plāniem, un Mārtiņam Lejiņam paveicās – viņa vārds tika izlozēts.

Tad sekoja nopietns sagatavošanās darbs. Treniņu nolūkos netika izlaistas gandrīz nevienas Latvijā notiekošās MTB sacensības, turklāt startējuši pārī. Tāds ir “Cape Epic” nosacījums. Tas palīdzējis saprast, cik kuram pa ceļam vajag ēst, kuru vairāk nepieciešams uzmundrināt, kuram jāpiebremzē ātrums. Pie fizioterapeita apguvuši teipošanu un vingrinājumus fiziskā stāvokļa uzlabošanai, sarūpējuši aptieciņu ar medikamentiem pret biežākajām vīrusu slimībām. Tā kā piedalīšanās sacensībās prasa lielas izmaksas, svarīgs bija arī finansiālais aspekts. Tomēr sponsori un atbalsta komanda radusies, pat īpaši nemeklējot.

Uz Dienvidāfriku abi puiši devās divatā. Vien kādā no sacensību dienām ar viņiem tikās Latvijas Radio žurnālists Dainis Kreilis, kurš citu iemeslu dēļ uzturējās Keiptaunā. Dažādi Latvijas mediji par abiem stāstīja gan pirms, gan pēc brauciena. “Divas reizes par mums bija arī sižets “Sporta studijā”,” piebilst Mārtiņš.

Veiksmīgs starts

Par Dienvidāfrikā gūtajiem iespaidiem Mārtiņu izdodas iztaujāt trešdien pāris stundu pēc atgriešanās Latvijā. Jautāts par to, ko gribējies izdarīt vispirms, viņš saka – jau paspējis kopā ar sievu un bērniem papusdienot. Sākotnēji Mārtiņš bija nodomājis piektdien atbraukt arī līdz Dunalkai, taču nu plāni mainījušies.

Sekojot līdzi sociālajā vietnē Facebook.com publicētajai informācijai par latviešu gaitām “Cape Epic”, kas notika no 18. līdz 25. martam, bija skaidrs, ka viegli viņiem tur neklājas. Dalībniekiem aptuveni 40 grādu svelmē bija uzdevums pieveikt 700 kilometru, katru dienu nobraucot teju simtu. Par spīti sauļošanās krēmu ziešanai, āda pamatīgi apdega, no pārkaršanas Mārtiņam Lejiņam paaugstinājās ķermeņa temperatūra, abiem sākās vēdera krampji.

“Mēs, tāpat kā daudzi citi, nebijām rēķinājušies, ka būs tik milzīgs karstums un ūdens deficīts,” atzīst Mārtiņš. Mazgāties dušā drīkstēja ne ilgāk kā divas minūtes, to visu pēc tam savāca un izmantoja otrreiz, piemēram, velo riepu noskalošanai, organizatori  nodrošināja tikai sacensību šortu un kreklu mazgāšanu. Pārējais bija jāmazgā pašiem vai jāstaigā, kā ir. “Tomēr galā tikām bez lielām problēmām. Paveicās ar cilvēkiem, kas bija apkārt – daudzi mums palīdzēja. Tiešām ļoti veiksmīgs starts.”

Puišiem nebija mērķa iegūt noteiktu vietu, galvenais – nobraukt distanci līdz galam. Kopvērtējumā viņi ierindojās 180. vietā starp vairāk nekā 500 komandām, kas sasniedza finišu. Divsimt pāriem tas neizdevās. Viņi izstājās vai nu veselības problēmu, vai citu iemeslu dēļ.

“Risks šeit ir ļoti liels, un var notikt pilnīgi viss. Citiem veselības problēmas bija daudz nopietnākas, piemēram, sākās smaga caureja. Tā tas Āfrikā ir – tur ir daudz vīrusu, vietējie pie tiem ir pieraduši. Citi pēc pārkaršanas nonāca komā. Arī pieredzējušam sportistam sacensības var beigties jau pirmajā dienā – nokrīt, salauž ribas, un tās ieduras plaušās,” pārsteidzoši mierīgi stāsta Mārtiņš.

Bez šaubām

Pašiem ne mirkli neesot bijis šaubu, ka savu mērķi izdosies sasniegt. “Mēs bijām ļoti labi sagatavojušies,” pārliecības iemeslu min dunalcnieks. “Piedalījāmies tikai ar vienu mērķi – finišēt, tāpēc braucām prātīgi, sevi sargājām un pirmajās piecās dienās rezultāts bija pieticīgāks. Pēdējās divās dienās jutāmies ideāli, jo bijām pie visa jau pieraduši, un tad arī bija vislabākie rezultāti.”

Skaidrs, ka šādi ekstrēmi piedzīvojumi pārbauda draudzību, tomēr abiem Mārtiņiem nekādu nesaskaņu neesot bijis. “Citos pāros gan to novērojām. Bija, kas sanākuši kopā uz sacensībām. Tad sākās situācijas, kad pārinieks aizbrauc prom vai iepaliek, meklē viens otru, nevar atrast. Tad saņem stundu soda laiku, jo dzeršanas punktos ieradušies ar lielāku atstarpi par divām minūtēm. Uz to vien, ka bez vārdiem sapratāmies, vinnējām ļoti daudzus.”

Jautāts, vai būtu gatavs vēlreiz mesties tādā piedzīvojumā, Mārtiņš saka: mēs to ļoti gribētu. Taču ir vairāki šķēršļi. Pirmkārt, nekad nevar zināt, kad noveiktos dalībnieku loterijā. Otrkārt, sacensības prasa milzīgus finansiālos ieguldījumus. Treškārt, sagatavošanās posmam nepieciešams veltīt ļoti daudz laika, kas jāatņem ģimenēm, draugiem un darbam. “Varbūt pēc gadiem četriem varētu aizbraukt kopā ar ģimeni. Vienkārši nobraukt bez īpaši lielas gatavošanās,” atzīst Mārtiņš. Taču ir pietiekami daudz citu sacensību, kurās gribas piedalīties.

Vizītkarte

Mārtiņš Flaksis

/ dzimis 1986. gada 30. martā;

/ mācījies Dunalkas pamatskolā, Liepājas 1. vidusskolā;

/ studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātē un biznesa augstskolā “Turība”;

/ SIA “Krastmaļi-sēklas” direktors;

/ 2008. gadā saņēmis balvu Zemkopības ministrijas konkursā “Sējējs” kā labākais jaunais zemnieks, 2013. gadā saņēmis speciālbalvu konkursā “Senču aicinājums”;

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz