Nedēļa Liepājas sportā
Izlaidumu laiks skolās nozīmē izvēli – ko darīt tālāk. Jāizšķiras būs arī tiem pamatskolas un vidusskolas beidzējiem, kas aktīvi nodarbojas ar sportu. Ar devīto klašu absolventiem situācija ir nedaudz vienkāršāka, jo lielākā daļa no viņiem vismaz vēl uz trīs gadiem savu dzīvi saistīs ar Liepāju. Attiecīgi – arī ar savām sporta skolām. Tas, cik sekmīgi vidusskolnieks turpinās mācības, būs atkarīgs ne tikai no viņa paša, bet arī no sadarbības starp jauniešu treneriem un konkrēto mācību iestādi.

It īpaši, ja sportošana ir nopietnā līmenī. Pretējā gadījumā var ciest vai nu sekmes, vai sports, vai arī abi divi.

Divpadsmito klašu beidzējiem izvēle ir nopietnāka – studēt kādā no Liepājas augstskolām, doties galvaspilsētas virzienā vai varbūt mācībām mest mieru.

Lai sportists paliktu Liepājā, te ir jābūt ne tikai pietiekami laba līmeņa augstskolai, bet arī kvalitatīviem treniņapstākļiem un komandai, kurā turpināt sportot. Ar bāzēm Liepājā pagaidām ir kā ir, un arī sporta spēļu komandu Liepājā varētu būt vairāk. Piemēram, ne viens vien speciālists uzskata, ka mūsu pilsētai nenāktu par ļaunu vēl kāda futbola vienība, kura, piemēram, piedalītos 1.līgas turnīrā. Tādējādi būtu iespējams kaut daļēji izvairīties no jauno un talantīgo futbolistu pazušanas no lielā sporta.

Ne pašam, ne vecākiem, ne treneriem nevajadzētu aizmirst, ka sports, lai arī ir nozīmīga dzīves joma, nav vienīgais, uz ko tiekties. Cilvēkam būtu jākļūst par daudzpusīgu personību, tāpēc ir jāsabalansē spēki, kas tiek veltīti sportam un akadēmiskajai sfērai. “Visu iespēju zemē” – Amerikā ļoti populārs ir augstskolu sports. Talantīgi atlēti var saņemt sportistu stipendiju, bet ar fiziskajiem dotumiem vien nepietiek, jo tiesības sportot tiek izcīnītas arī ar labām sekmēm.

Arī treneriem ir jābūt jauniešu autoritātēm, lai sports nepaliktu vienīgā joma, kurā jaunajam cilvēkam ir izdevies sasniegt ko augstvērtīgu. Agrāk vai vēlāk jebkura sportista karjera beigsies, un tad iztikas pelnīšanai lieti noderēs ne tikai tās īpašības, kas ir iegūtas treniņos.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”