Šogad, atzīmējot 60.gadskārtu sporta veidam, kurā startē tikai sievietes, Latvijas sporta muzejs laidis klajā sportistes, treneres un tiesneses Vizbulītes Mazzālītes apjomīgo grāmatu “Mākslas vingrošana Latvijā. 1947–2001”. Grāmatas autorei, kura šim sporta veidam dažādos statusos veltījusi gandrīz pusgadsimtu, pirmo reizi izdevies apkopot tik plašu un ar bagātīgu foto ilustrētu materiālu 280 lappušu apjomā par mākslas vingrošanu, sākot no pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigām līdz tūkstošgades mijai.

Ievērojamu vietu tajā ieņem vēstures materiāli par Liepājas mākslas vingrotājām un to ilggadējiem treneriem Ausmu un Hugo Lēmaņiem.

Liepājā mākslas vingrošana piedzima 1951.gadā, kad mūsu pilsētas vingrotāju komanda pirmo reizi piedalījās Latvijas meistarsacīkstēs. Ausma Lēmane tajā bija viena no dalībniecēm, lai gan tobrīd bija pazīstama arī kā spāņu deju dejotāja, slavenās Martas Alberingas audzēkne. Bet 1952.gadā Ausma kopā ar savu dzīvesbiedru Hugo sāka trenēt paši savas vingrotājas un audzināt meistarkomandu.

Tagad, atskatoties uz Latvijas mākslas vingrošanas vairāk nekā pusgadsimtu garo vēsturi, šī sporta veida attīstība un panākumi mūsu zemē nav iedomājami bez Liepājas vingrotājām un treneriem Lēmaņiem. Viņi izaudzināja gan Latvijas čempioni, gan izlases dalībnieces, gan ar panākumiem startēja Vissavienības čempionātos, piedalījās Tautu spartakiādes grandiozajā atklāšanas uzvedumā Maskavā. Vēlākos gados liepājnieces sekmīgi startēja kopā ar Jāni Anmani un citiem māksliniekiem 1963.gadā Latvijā iedibinātajās ļoti iecienītajās starptautiskajās mākslas vingrotāju sacensībās “Mākslas ritmi”, kas kopš 2000.gada pārdēvētas par “Baltijas apli”. Kad pirms 10 gadiem tika atzīmēta Latvijas mākslas vingrošanas 50.jubileja, sporta preses izdevumos rakstīja: “Tika atzīmēta Liepājas īpašā vieta Latvijas mākslas vingrošanā, Ausmas un Hugo Lēmaņu iesākta un veidota, tālāk virzīta līdz pat šai dienai, regulāri papildinot Latvijas izlasi.”