Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Jaunieši pareizus ēšanas principus zina, bet neievēro

Jaunieši pareizus ēšanas principus zina, bet neievēro
Foto: Publicitātes
24.08.2019 07:09

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Par bērnu un jauniešu ēšanas sliktajiem paradumiem pēdējos gados tiek runāts daudz, tomēr statistika joprojām Latvijai nav glaimojoša – liekā svara problēmas ir ne tikai lielākajai daļai pieaugušo, bet arī bērniem un jauniešiem. Problēmas sakne ir meklējama nepareizā uzturā, turklāt izpratnes par pareizu uzturu trūkst arī sporta spēļu audzēkņiem.

Problēmas ir ģimenē

Treneri mēdz teikt, ka nepareizs uzturs ir viens no iemesliem gados jauno sportistu traumatismam, tomēr šo problēmu nepalīdz risināt pat pareizi izveidota ēdienkarte, jo jaunieši to vienkārši neievēro. Stāsti par čipsiem, burgeriem un kolām ceļā uz izbraukuma spēlēm vai mājup no tām ir aktuāli arī Liepājas jaunajiem sportistiem. Kāpēc džankfūds jeb ātrās ēdināšanas restorānos pieejamā pārtika ir kaitīga cilvēkiem kopumā un it sevišķi sportistiem?

Fiziskās sagatavotības treneris Reinis Rozītis saka:

“Situācija ar uzturu kopumā ir ļoti slikta. To ietekmē attieksme ģimenē. Aptuveni pusei pusaudžu, kuri braukā uz izbraukuma spēlēm, ir šķirtas ģimenes. Ko var prasīt no ģimenes, ja puse no tās nepiedalās audzināšanā?

Uztura jautājumā, tāpat kā sportā, ir jāievēro stingrs režīms. Stingrs! Taču, ja mēs neesam ļoti motivēti, mums to ir grūti izdarīt. Katram cilvēkam iesaku padomāt par šo jautājumu. Mēs visi zinām, kā vajag darīt, zinām labos principus, bet tāpat tos neievērojam. Tas pats attiecas uz bērniem. Viņi zina, bet neievēro.

Jautājums ir par to, cik stingri ģimene ievēro šos principus. Un nevis par to, cik stingri runā, bet cik stingri dara. Jaunietim ir vienalga, ko pieaugušais saka, viņš pieaugušo ņem par piemēru. Jaunietis redz, ka pieaugušais runā un dara vienu un to pašu, nevis dažādas lietas. Tas ir pats svarīgākais.

Mūsu sabiedrība ir ļoti slima daudzās jomās, tāpēc liela daļa izmanto lētākos un ātrākos [ēšanas] variantus. Kāpēc daudzi neievēro pareiza uztura principus? Tāpēc, ka grib sevi iepriecināt. Viens no sevis iepriecināšanas veidiem ir caur vēderu. Daudzi bērni nemaz nepazīst normālu pārtiku. Viņi nezina, ka var garšot lēcas. Daži varbūt drīzāk uzspļaus lēcām, nevis pagaršos.

Liela daļa šīs problēmas slēpjas psiholoģijā, nevis fizioloģijā. Pēc tam redzam sekas – jaunieši neēd, bet tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Kad jautājums nonāk līdz trenerim, viņš ir bezspēcīgs, ja ģimenē ir sliktas attiecības, kuru dēļ bērns cenšas problēmas apēst, ieliekot sevī kaut ko garšīgu.

Diemžēl mūsdienās tas garšīgais lielākoties nav veselīgs. Daudzi produkti ir pārsātināti ar cukuru, citi ar palmu eļļu, taču ne viens, ne otrs organismam nav vajadzīgs. Lielākā daļa cilvēku to zina, bet turpina lietot šādus produktus.

Daudzi zina arī to, ka nevajag smēķēt, bet tāpat smēķē. Daudzi zina, ka nevajag lietot alkoholu, bet tāpat dzer. Atbilde visos gadījumos ir vienāda – cilvēks sevi grib palutināt un, kā māk, tā arī lutina. Ja novienkāršojam, tad jaunietis brauc uz spēli un zina, ka būs grūti, bet tāpat ēd čipsus. Atkarībā no tā – nospēlē labi vai slikti, viņš sevi apbalvo vai arī remdē rūgtumu.”

Kādas ir ilgtermiņa sekas nepareizam uzturam?

“Sportisti, piemēram, basketbolisti visu laiku nepavada šajā sporta veidā. Viņi nedzīvo kaut kur ieslēgti vai atrauti no pārējās sabiedrības. Ja tāda ir sabiedrība, tad tādi ir arī publiski redzamie cilvēki. Un tad mēs rādām ar pirkstiem: lūk, kādi ir basketbolisti! Jā, viņi ir tieši tādi paši kā visi sportisti un kā visi sabiedrības locekļi.

Taču mēs redzam arī izcilus sportistus. Piemēram, lasām, kāds dzīvesveids ir Rebekai Kohai. Pavisam citādāks. Ko ēd Rodžers Federers, un kā dzīvo Ūle Einars Bjērndalens? Tur parādās tādas lietas, ka cilvēki saka – tas taču nav normāli, jo normāls cilvēks to nevar izturēt. Jautājums ir, kādu rezultātu cilvēks grib sasniegt. Ja gribi rezultātu, tad ir jāievēro režīms. Ja neievēro režīmu, tad neceri uz rezultātu. Labi, kaut kāds rezultāts būs, bet cilvēks nesasniegs to maksimumu, ko varētu sasniegt.

Lietojot nepareizu uzturu, sportistam nav enerģijas, bet enerģija nenozīmē tikai uzlādēšanos ar cukuru. Enerģija nozīmē minerālvielas un visu pārējo, lai organisms spētu funkcionēt lielas slodzes apstākļos un organismam būtu, kur ņemt visu tam nepieciešamo.

Slodzes apstākļos vajadzības ir ļoti lielas. Ja par to neaizdomājas un saka, ka cilvēks ēd, dzer vitamīnus, tas ir ļoti vienkāršots skatījums. Viss sākas no parastas ēdienreizes. Kas tev ir uz šķīvja? Ko tu ieliec mutē starp ēdienreizēm? Kad tās ēdienreizes ir? Sakārto to, cikos tu ēd, ko tu ēd un kā tu ēd. Cik tu ēd pirms treniņa, ko tu ēd pēc treniņa, cik daudz tu dzer dzērienus, kas dehidrē, nevis apūdeņo.

Tie var šķist sīkumi. Kāds var teikt: “Kāds kafijai, enerģijas dzērienam vai kolai ir sakars ar maniem treniņiem?” Vistiešākais.

“Kāds sakars maniem treniņiem ir ar to, ka es saēdos čipsus?” Vistiešākais, jo cilvēks uzņem sāli, kas padara to ļauno darbu, ko veic nātrija hlorīds, kad tā ir par daudz, jo netiek uzņemti citi minerāli. Un tā ķēdīte aiziet,” pauž treneris R. Rozītis.

Uztura speciāliste Līga Jaunzema:

– Runājot par jauniešu uztura problēmām kopumā, tas virsotnes brīdis ir no 4. līdz 6. klasei. Tas ir brīdis, kad jaunieši skolā ēd nevis brīvpusdienas, bet pāriet uz brīvo sadali. Līdz 4. klasei ir apmaksātās pusdienas, bet pēc tam jaunieši pērk, ko viņi grib. Viņi ēd nevis kafejnīcās, bet visur citur. Viņiem parādās kabatas nauda. Tas ir lūzuma brīdis. Vecākiem vairāk vajadzētu domāt par to, ko bērns pērk un ēd, kad viņam ir sava nauda.

Es piekrītu viedoklim, ka pilnīgi bezjēdzīgi ir aizliegumi skolās pārdot noteikta veida neveselīgos produktus.

Kādi varētu būt šīs problēmas risinājumi? Pašvaldības un skolas var ieviest ērtāku apmaksas sistēmu par pusdienām. Tas mazinātu rindas, kuru dēļ bērni bieži vien nepusdieno skolās. Doma ir tāda, vai nu ir priekšapmaksa un taloni, vai arī var maksāt ar karti. Modeļi ir dažādi. Es zinu, ka Liepājas pašvaldība ir pētījusi dažādas citu pašvaldību idejas. Varbūt vecāki var avansā samaksāt par pusdienām, jo zina, ka bērni ēdīs pusdienas skolā, nevis kaut kur citur iztērēs naudu. Tā ir pamatdoma. Kā to izpildīt? Tās jau ir variācijas.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz