Nedēļa sportā 
Nav šaubu, ka kaislīgākajiem sporta draugiem jūnijs būs pagājis futbola zīmē – reizi pāris gados visu cilvēci priecē kāds no lielajiem kājbumbas turnīriem, un, ja tiek piedāvāta iespēja noskatīties visas cīņas par vecā kontinenta zeltu, tad to neizmantot ir grēks. Futbols bija, ir un būs, bet arī bez tā sporta dzīve neapstātos.

Liepājniekiem vēl svarīgāk par Eiropas labāko futbolistu cīņām Austrijā un Šveicē, kā arī metalurgu mēģinājumiem izrāpties no bedres virslīgā ir divu atjaunotu sporta bāzu drīzā atklāšana.

Runa, protams, ir par “Daugavas” stadionu un daudzfunkcionālo sporta halli. Lai gan, visticamāk, paredzētajā laikā stadiona vieglatlētikas sektors netiks pabeigts, tā atklāšanas svētki jebkurā gadījumā ir rokas stiepiena attālumā. Sestdien futbola spēles laikā vairākiem simtiem liepājnieku jau bija iespēja klātienē novērtēt, kāda izskatīsies Liepājas sporta centrālā arēna pēc atjaunošanas. Atsauksmes lielākoties bija pozitīvas, un kā gan citādi, ja gadiem ilgi mums bija jāsarkst par to, ka vienā no Latvijas labākajiem futbola stadioniem ir tāda postaža, ko sauc par skrejceļu.

Futbola cilvēkus priecēs stadiona vizuālā pievilcība, bet vieglatlēti beidzot varēs domāt ne tikai par izdzīvošanu (kā gan vēl savādāk saucama situācija, kad liepājniekiem jādodas trenēties uz Aizputi?), bet arī par izaugsmi. Tiesa, ne viens vien ar sportu mūspusē saistīts cilvēks pauž bažas par to, cik lielā mērā tiks izmantoti daži no atjaunotajiem sektoriem. Galvenokārt – kā sporta karaliene vieglatlētika spēs sadzīvot ar sporta karali futbolu? Ja viss notiks, kā plānots, tad “Daugavas” stadiona skrejceļš kļūs par IAAF otrās kategorijas sporta bāzi un tajā varēs notikt starptautiskas sacensības, tikai atklāts paliek jautājums – vai Liepājā vērosim sacensības, kurās piedalīsies šķēpraiži, kā arī vesera un diska metēji?

Ja “Liepājas metalurgs” ir sarūpējis kvalitatīvu futbola zālienu, tad ir saprotama šā kluba vadītāju nevēlēšanās, lai to caurdurtu vai uzplēstu velēnas. No otras puses – stadions joprojām ir Liepājas, tātad arī liepājnieku īpašums, un nebūs pareizi, ja, ieguldot pilsētnieku naudu visu vieglatlētikas disciplīnu sektoru izveidē, daļa no tiem netiktu izmantoti.

Ja tik tiešām zāliens arī turpmāk paliks tikai un vienīgi futbolistu rīcībā, tad ko vainosim – metalurgus par to, ka viņi ir ieguldījuši prāvus līdzekļus, lai padarītu stadionu par konfekti, vai pilsētas vadītājus par gadiem ilgo vienaldzību attiecībā uz sporta bāzu celšanu, atjaunošanu vai pat elementāru uzturēšanu kārtībā?

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”