Liepājas Tenisa sporta skolas bijušais audzēknis Adrians Žguns šoruden nepierasti aktīvi piedalās dažādos turnīros. Divreiz pēc kārtas iekļūstot “Future” jeb zemākās kategorijas turnīru finālos, Adrians ir ielauzies ATP ranga pirmajā tūkstotī, kas ir 26 gadus vecā sportista augstākais sasniegums karjerā. Sazvanījām Adrianu Meksikas pilsētā Obregonā, kur viņš gatavojās pirmās kārtas spēlei.

– Adrian, Latvijā daudzi ir pārsteigti par to, ka šoruden tik aktīvi piedalies turnīros.
– Man pietrūka tenisa, un radās iespēja piedalīties dažos turnīros, ko arī izmantoju. Pēc atgriešanās no Latvijas ASV, es no jūnija divus ar pusi mēnešus trenēju citus Menas štatā, pēc tam pats patrenējos kopā ar bijušo koledžas biedru un tad sāku spēlēt. Pirmajā turnīrā Meksikā veicās diezgan labi, tāpēc turpināju. Sekojot līdzi Latvijas tenisistu rezultātiem, redzēju, ka vairākiem no tiem sportistiem, kurus esmu apspēlējis, turnīros klājas diezgan labi, tad arī padomāju, ka vēl taču esmu jauns, tāpēc jācenšas spēlēt, cik vien ilgi varu.

– Ko vēl bez tenisa dari Meksikā?
– Kā jau parasti sacensību laikā – guļu, ēdu, trenējos un spēlēju, te bez tenisa nekā daudz cita darāma arī nav.

– Kā ar klimatu?
– Ļoti karsts – kādi 40 grādi. Vēl arī sutīgs, mača laikā nākas mainīt pat četrus, piecus kreklus. Trešajā setā spēka vairs nav daudz palicis, neizdodas spēlēt mierīgi, vispirms padomāt un tikai tad darīt. Gribas, lai viss ātrāk beidzas, varbūt tieši tādēļ zaudēju vienā no diviem fināliem, turklāt spēles laikā man bija divas mačbumbas.

– Cik viegli vai grūti bija atsākt spēlēt turnīros?
– Grūti nebija, bet, tā kā nebiju ATP rangā, tad vispirms nācās sākt spēlēt no kvalifikācijas pirmās kārtas, tagad jau varu sākt no pamatturnīra pirmās kārtas.

– Cik svarīgi tev ir redzēt savu vārdu ATP sarakstā?
– Protams, tas ir patīkami, bet neko daudz man nenozīmē. Svarīgākais ir spēlēt tenisu. Daru to savam priekam, laukumā dodoties, man nav nekādu lielo mērķu, eju ar smaidu sejā, līdz ar to nespiež atbildības nasta, varu darboties atraisīti. Nekas daudz jau nav sasniegts, un, nopelnot pirmos punktus, lēciens ir iespaidīgs, bet vēlāk kāpt rangā kļūst grūtāk.

– Cik punktus un cik dolārus var nopelnīt par “Future” finālu?
– Fināla uzvarētājs nopelna 12 punktu un kādus 1300 ASV dolārus, bet zaudētājs 8 punktus un apmēram 900 dolāru. Aptuveni 20 procenti gan aiziet nodokļos.

– Nekāds labais bizness nesanāk…
– Nē, nē. Naudu šajā līmenī nevar pelnīt, labākajā gadījumā var izbraukt pa nullēm. Bet man arī nauda nav galvenais, jo, kā jau teicu, – spēlēju savam priekam.

 – Kura vieta tev iepriekš rangā bija augstākā?
– Kad studēju koledžā, vasaras brīvlaikos uzspēlēju dažos “Future” turnīros, un tad biju ap 1200 vietu pasaulē.

– Cik nopietni grasies spēlēt turpmāk?
– Vēl piedalīšos dažos turnīros Meksikā, tad došos atpakaļ uz Floridu, līdz gada beigām trenēšu citus, paralēli gatavošos arī pats, lai nākošā gada sākumā vai šā gada beigās atkal piedalītos turnīros. Ir doma pamēģināt spēkus arī “Challenger” turnīros.

– Ja tajos labi veiksies, varbūt būs iespēja aizsniegties arī līdz Latvijas izlasei? Objektīvi raugoties, tev ir cerības tikt valstsvienībā?
– Centīšos spēlēt daudz, un, ja klāsies labi, tad priecātos atgriezties izlasē. Tur tagad spēlē Gulbis, Lejnieks, Juška un Pavlovs. Esmu dzirdējis, ka nākamgad Deivisa kausa izcīņā pret Moldovu Gulbis nevarēs palīdzēt. Tagad manos plānos ir daudz trenēties, lai nākošgad varētu ar galvu pa priekšu mesties turnīros. Spēlēšu maksimāli daudz, un tad jau redzēs.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”