Lauva Liepiņš atklāj savas identitātes
Ikviens liepājnieks un pilsētas viesis pēdējo nedēļu laikā vismaz reizi savā ceļā noteikti ir sastapis Latvijas III Olimpiādes talismanu lauvu Liepiņu. Talismans, Olimpiādi gaidot, piedalījies dažādos sporta un kultūras pasākumos ar savu klātbūtni priecējot gan lielus, gan mazus.
Ne vienam vien radies jautājums, kurš gan slēpjas zem lauvas maskas, kurš iejuties lauvas ādā? Sarkano lauvas tērpu, Olimpiādi sagaidot, turpat vai katru dienu uzvilka Artūrs Tauriņš un Henrijs Kaminskis. Abi puiši studē II. kursā Liepājas Universitātē Biznesa un organizāciju vadības programmā un šādam darba piedāvājumam piekrita uzreiz – nedomājot. ”Kurš gan nevēlētos šādu darbiņu? Piedalīties pasākumā un iepriecināt cilvēkus par to saņemot atlīdzību, tas ir super”!
Puiši piedalījušies dažādos pasākumos – gan Rīgas “Skonto” un ”Liepājas metalurgs” futbola spēlē, ceturtajā vasaras ielu basketbola čempionāta posmā, Latvijas III Olimpiādes medaļu prezentācijā Rīgā, atvērto durvju dienā Valsts policijā, Ventspils ielas parka bērnu laukuma atklāšanā, svētkos visai ģimenei ”Lielmutis Fricis un Lielmute Marta”, gan dažādās izstādēs un koncertos.
Jautāti par to, kādus kuriozus šo nedēļu laikā piedzīvojuši, puiši atbild, ka galvenie kuriozi saistīti ar to, kā cilvēki lauvu nodēvē – pūķis, vāvere, staigājošs zivju pirkstiņš, grifs u.c. Cik cilvēku, tik interpretāciju. Ir situācijas, kad bērni lauvu vēlās paraustīt aiz astes. Bērni vecākiem bieži vien jautā – kas tas sarkanais tāds ir, jo pirmajā mirklī atpazīt Liepājas ģerboņa lauvu, ne katram izdodas. Bet kopumā, kā atzīst abi puiši, attieksme no cilvēkiem ir pozitīva, sastopot lauvu uz ielas, cilvēki smaida, bērni vēlas kopā fotografēties. Puiši pat atzīst, ka izkāpjot no tērpa, ir grūti pierast, jo cilvēki vairs nešķiet tik pozitīvi, neviens vairs nesmaida, viss šķiet pelēks un drūms.
