Trešdiena, 22. maijs Emīlija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Leģendu liecinieks

Leģendu liecinieks
23.10.2006 20:23

0

Atslēgvārdi

Vietā, kur atrodas “Olimpijas” stadions, ne vienmēr tika domāts par cilvēku veselību, ar ko pārsvarā asociējas sports. Sākotnēji bija tieši pretēji – cariskās Krievijas laikā šajā teritorijā atradās jūras cietokšņa nocietinājumi, no kuriem jūras virzienā raudzījās draudīgi lielgabalu stobri. Lai arī šie 1903.gadā pabeigtie nocietinājumi tika būvēti kā ilglaicīgi, to mūžs beidzās samērā drīz pēc Krievijas un Japānas kara, un 1908.gadā cietoksnis tika likvidēts.

Jau nākamajā gadā tika dibināta sporta biedrības “Olimpija” priekšgājēja, 2.Liepājas riteņbraukšanas biedrība, kas neizmantoto zemes gabalu noskatīja velotreka celtniecības vajadzībām. Tas tad arī bija sākums pirmajam pilsētas stadionam. Paralēli riteņbraukšanai pilsētā zem liepām popularitāti pamazām ieguva arī vieglatlētika. 1921.gadā trekā tika sarīkotas pirmās sacensības riteņbraukšanā un motobraukšanā, bet treka vidū savu māku demonstrēja vieglatlēti.


No piedevas par galveno varoni

Lai arī futbolu Liepājā spēlēja jau līdz Pirmajam pasaules karam, divdesmito gadu sākumā šis sporta veids kļuva organizētāks. Par kājbumbas ierādīšanu arī mūsu pilsētas gadījumā paldies lielā mērā jāsaka ārzemju jūrniekiem, tajā skaitā angļiem, kuri vienu no savas dzīves galvenajām sastāvdaļām pasaulē izplatīja tikpat cītīgi kā misionāri Dieva vārdu.

Sākotnēji mači notika Karostā pie katedrāles, bet drīz vien “Olimpijas” vadītājiem tika izteikts lūgums ar atļauju futbola laukumu ierīkot uz viņu valdījumā esošā zemes gabala. Futbolistu lūgums noraidīts netika, un puiši pašu spēkiem izveidoja laukumu. Kāds laiks jau gan pagāja, kamēr šis sporta veids iekaroja vietu Liepājas sporta līdzjutēju sirdīs, taču drīz vien tas piesaistīja aizvien lielāku interesi.

Harijs Pikols, viens no divdesmito gadu labākajiem spēlētājiem Latvijā, atceras, ka svētdienās, kad trekā parasti notika riteņbraukšanas sacensības, treka publika aizvien biežāk piestāja apskatīt arī futbolistus. 1925.gadā “Olimpijas” sensacionālo uzvaru pret Latvijas čempionu – Rīgas futbola klubu jau vēroja divi tūkstoši skatītāju.
Ap to pašu laiku galu piedzīvoja stadiona pirmais treks – jūras tuvums veicināja dēļu ātrāku bojāšanos.

Arī peldēja un slidoja

Nozīmīgu vietu pilsētas sporta un zināmā mērā arī izklaides dzīvē ieņēma kanāls, kas apjoza stadionu. Kā jau tas savulaik bija ierasts, vīri nesamierinājās tikai ar viena sporta veida piekopšanu, bet, kā teiktu mūsdienās, sportisko formu uzturēja visa gada garumā. Tā futbolisti ziemas laikā uz kanāla ledus spēlēja vispirms bendiju (hokejs ar bumbiņu), bet trīsdesmitajos gados Liepājā ienāca arī Kanādas hokejs.
Savukārt vasarās kanālā funkcionēja peldētava, kuras 50 metrus garajos celiņos notika dažāda mēroga sacensības, bija arī divi tramplīni (trīs un piecus metrus augsti).
Pēc ledushalles uzsliešanas Liepājā joprojām liela piekrišana ir publiskajām slidotavām, kuru pirmsākumi arī ir meklējami uz “Olimpijas” stadiona kanāla.


Starp divām republikām

Pēckara gados stadions tika nodots iekšlietu ministrijas sporta biedrības “Dinamo” pārziņā, un attiecīgi tika nomainīts arī sporta arēnas nosaukums. Lielais futbols gan pārsvarā notika “Daugavas” stadionā, jo pēc kara tas tika atjaunots pirmais, tomēr pilnībā kājbumba no “Olimpijas” stadiona nepazuda. Šeit notika pilsētas čempionāta spēles, bet sešdesmito gadu beigās – arī PSRS 2.līgas mači.

Padomju varas laikā tika uzbūvēti pat divi treki, tomēr abiem jau minētās vides ietekmes dēļ nebija lemts ilgs mūžs. Pirmais beidza pastāvēt jau 1955.gadā, bet otrs, kuru uzbūvēja 1970.gadā, bija Minhenes olimpiskā treka dubultnieks, lai valsts vadošie sportisti varētu veiksmīgāk sagatavoties Vācijā notiekošajām olimpiskajām spēlēm.

Un atkal metalurgi

Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, iepriekšējais nosaukums tika atdots arī “Olimpijas” stadionam, uz brīdi tika atjaunots arī futbola klubs “Olimpija”. Gluži kā stadiona pirmsākumos, uz brīdi te atgriezās arī motorizēto transportlīdzekļu sacensības, tomēr, kā jau daudzas parādības deviņdesmitajos gados, arī šis projekts nebija ilgstošs. Savukārt tuvākajā apkārtnē mītošie joprojām atceras no stadionā esošās šautuves nākušos trokšņus.

Nīkuļojošai sporta bāzei šī gadsimta sākumā otro elpu atdeva FHK “Liepājas metalurgs”. Šī arēna ir kļuvusi par kluba jaunatnes futbola centra galveno bāzi jau ar četriem futbola laukumiem. Viens no tiem ir ar mākslīgo segumu un apgaismojumu (identisks “Daugavas” stadiona rezerves laukumam).

Lielā futbola atgriešanos “Olimpijas” stadions, kas saistās ar Liepājas futbola slavas laikiem pirms Otrā pasaules kara, vismaz tuvākajā laikā noteikti nepiedzīvos, tomēr Latvijas meistarsacīkstes šeit notiek. Spēkiem mērojas gan paši mazākie kājbumbas gudrības apgūstošie liepājnieki, gan 1.līgas mačus atkal aizvada “Liepājas metalurga” dublieri.

Pamazām tiek sakārtota arī stadiona infrastruktūra. Skatītāju ērtībām ir izveidota tribīne ar plastmasas sēdekļiem, bet pašu un arī vieskomandu spēlētājiem ir sarūpētas visas nepieciešamās ērtības, tai skaitā ir arī trenažieru zāle.

Kluba izpilddirektora vietnieks Ilgvars Šēns pastāstīja, ka lielos vilcienos sporta bāzes infrastruktūras sakopšanu var uzskatīt par pabeigtu, bet tiek domāts ne tikai par funkcionalitāti, bet arī par estētiku. Ieplānots sakārtot žogu Jūrniecības koledžas pusē, un arī domāts, kā vislabāk sakopt vecos nocietinājumus jūras pusē.

Par “Olimpijas” stadiona vizītkarti ir kļuvusi tā redzamā daļa – labas kvalitātes laukums un, lai arī ne jaunas, bet mūsdienu prasībām atbilstošas skatītāju sēdvietas.

Anris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz