Nedēļa 
Vakar tika pielikts punkts 28.olimpiskajām spēlēm, kas norisinājās Ķīnas galvaspilsētā Pekinā. Gan jau tuvākajā laikā sekos tradicionālā svītras pavilkšana arī zem Latvijas sportistu startiem, vērtējot viņu sniegumu. Ņemot vērā izcīnīto medaļu skaitu, mēs varam būt apmierināti – ir savākts pilns medaļu komplekts, kopvērtējumā esam tikai mazliet aiz pirmā piecdesmitnieka, un nav īsti pamata skumt par nepiepildītajām cerībām citos sporta veidos un citās disciplīnās.

Esam tur, kur esam. Un, ja nu gadījumā izdotos iegūt vēl kādu spožāku vai mazāk spožu godalgu, tad tas nozīmētu, ka būtu uzlēkuši mazliet augstāk par galvu.

Ja nevaram spēkoties ar pasaules sporta lielvarām lielākajā daļā no klasiskajiem sporta veidiem, tad varam lepoties ar panākumiem pagaidām vēl samērā eksotiskajā BMX riteņbraukšanā – Māris Štrombergs uz visiem laikiem paliks vēsturē kā šā sporta veida pirmais olimpiskais čempions, bet viņa panākums ļauj optimistiski cerēt, ka viņš nepaliks vienīgais olimpiskais medaļnieks no Latvijas. Vai, eiforijai nodziestot, BMX arī turpmāk būs vajadzīgs mūsu ministriem un deputātiem, un galu galā – vai šis sporta veids saglabās olimpisko statusu, ja jau daudzviet pasaulē tik populārais beisbols vispirms tika iekļauts olimpiādes programmā, bet tad no turienes pazuda?

Skaidrs, ka ne svarcelšanai, ne šķēpmešanai šāds liktenis nedraud. Un patīkami, ka arī šajos sporta veidos izcīnītās godalgas ir pamatīga darba likumsakarīgi augļi. Un runa nav tikai par pašu atlētu un viņu treneru ilggadēju darbu. Vērojot sižetus televīzijā gan par Viktoru Ščerbatihu, gan Vadimu Vasiļevski (turpmāk vairāk slavas noteikti tiks Aināram Kovalam), grūti nepamanīt, ka abi daudz trenējas Ventspils olimpiskajā centrā – noteikti labākajā vietā Latvijā, kur celt meistarību, kur sporta bāze ir izveidota sportistiem, nevis sportisti bāzei.

Pēc četriem gadiem olimpiāde atkal atgriezīsies Eiropā – gods rīkot 29.olimpiskās spēles jau sen ir tikušas Londonai. Attāluma ziņā Lielbritānijas galvaspilsēta mums ir krietni tuvāka nekā Pekina, un Latvijas Olimpiskā komiteja var kalt grandiozus plānus par kuplas delegācijas sūtīšanu uz Angliju. Ja tagad vajadzētu prognozēt, kurš no mūsējiem var cerēt uz godalgām arī 2012.gadā Londonā, tad vispirms nāk prātā šķēpmetēji. Varbūt tas nebūs Vasiļevskis, varbūt arī ne Kovals un varbūt vispār neviens, taču Pekina ir apliecinājusi, ka šai vieglatlētikas disciplīnai Latvijā ir spēcīgas tradīcijas, atbilstoši treniņapstākļi un kvalificēti speciālisti.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”