Jau šodien bērniem un jauniešiem atkal būs jāatsāk skolas gaitas, tātad ikdienas straujais ritējums kļūs krietni saspringtāks, it sevišķi jau tiem, kas līdztekus mācībām cītīgi pilnveidojas kādā no sporta veidiem. Droši vien lielai daļai aktīvistu raupjo ikdienu veidos tikai trīs lielas daļas – skola, treniņš un miegs. Pirmajās dienās un varbūt pat nedēļās jaunam puikam šāds režīms grūtības nesagadās, taču ar laiku radīsies problēmas, jo jebkuram cilvēkam ir nepieciešama atpūta.

Tad nu šis puika sāks meklēt risinājumus. Pastāv iespēja, ka viņš brīvo laiku centīsies atrast skolas mācību priekšmetu sarakstā, un vecāki par to uzzinās tikai pēc tam, kad būs piezvanījusi satrauktā klases audzinātāja. Iespējams, kāds vēlēsies oponēt, taču esmu pārliecināts, ka līdz šim tādi gadījumi ir bijuši un droši vien būs arī turpmāk. Piemēram, no saviem skolas gadiem spilgtāk atmiņā palicis, tā teikt, vecais triks ar trenera atbrīvojumu, kurā pausts, ka it kā spēles dēļ nevaru apmeklēt attiecīgās mācību stundas, kaut arī bieži vien arī bez īpašā atbrīvojuma es mierīgi pagūtu gan apmeklēt mācības, gan nepieviltu savu komandu spēlē.

Protams, ne vienmēr trenerim un skolotājam izdodas ieborēt turpat uz vietas sacerētās pasakas, tiesa, ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad vieglprātīgi tiek uzrakstīti šie atbrīvojumi, balstoties tikai uz uzticību. Būtiskākais jau ir tas, ka šis jaunais censonis šādas iespējas jau nu garām nelaidīs, gluži pretēji – nākamajās reizēs varbūt viņš jau vēlēsies iegūt lielāku labumu – atbrīvojumu uz visu dienu, cerot, ka treneri izdosies apmānīt vēlreiz un skolotājas acīm šīs spekulācijas atkal paslīdēs garām. Līdz brīdim, kamēr neapzinīgais skolnieks nav pieķerts, viss slīd kā pa sviestu, taču, kā zināms, meliem īsas kājas. Drīz vien nekaunīgā rīcība, kas dzīvi sarežģī tikai un vienīgi pašam skolniekam, nāk gaismā, un tad nu izlietais ūdens ir jāsasmeļ.

Praksē ir apstiprinājies, ka lielākoties šādas problēmas ir pārejas vecuma bērniem. Esmu pārliecināts, ka ne viena vien skolotāja dienu dienā viņiem atgādina, ka viņi mācās paši sev, nevis kādam citam, taču diemžēl daļa to saprot, tikai sākot mācības vidusskolā, ja līdz tai ir tikuši.

Mūsdienās, kad vecākiem arvien pietrūkst laika, ko veltīt savām atvasēm, kur nu vēl izsekot viņa ikdienas gaitām, skolotājiem un treneriem vajadzētu būt modrākiem, cenšoties saviem audzēkņiem nepieļaut vaļības, pie kurām tie pierod itin strauji. 

Miks Kuncītis,
“Kurzemes Vārds”