Latvijas
handbola virslīgas ceturtdaļfināla atbildes spēlē “Vaiņode” savā
laukumā ar 25:26 (11:14) piekāpās komandai “LSPA/NB SAN”, divu spēļu
summā zaudēja ar 46:56 un cīnīsies par 5. vietu sezonas kopvērtējumā.

Mača
toni lielā mērā noteica pirmās spēles iznākums – mūsējie izbraukumā zaudēja ar
21:30. Deviņu vārtu deficīts divu spēļu summā šādā situācijā bija faktiski
nesadeldējams, bet tas nenozīmēja, ka mājinieki nemēģinās savā laukumā
revanšēties.

Mača ievadā mājinieki
izvirzījās vadībā ar 2:0, bet spēles liekāko daļu “Vaiņodei” nācās
dzīties pakaļ viesiem, kas pārsvarā turējās trīs četru vārtu attālumā.
Atšķirībā no spēles Rīgā, šoreiz mūsējie bija nedaudz rezultatīvāki uzbrukumā
un vēl kvalitatīvāk nospēlēja aizsardzībā. Ja vēl nebūtu brīžiem pārlieku
sasteigti un avantūriski lēmumi – par piespēlēm šķērsām uzbrukuma zonai nav
sajūsmā laikam jau nevienas sporta spēļu komandas treneris. Vaiņodnieku
galvenais treneris Zigmunds Mickus uzskata, ka tehniskais brāķis ir skaidrojams
ar lielu vēlmi iepriecināt mājinieku līdzjutējus par aktīvo atbalstu. Tālu no
pozitīva iznākuma laukuma saimnieki nebija – uzturot augstu spēles tempu,
“Vaiņodei” izdevās nokausēt pretiniekus, un pēdējās desmit minūtes
uzvarēt ar 6:2. Mājiniekiem šķietami bezcerīgajam rezultātam 20:25 sekoja
neizšķirts 25:25 un vairākas iespējas izvirzīties vadībā. Tā vietā savus
septītos vārtus mačā guva komandas “LSPA/NB SAN” spēlētājs Rihards
Leja, uzbrukumā iesprūda mūsējo bombardieris Andis Grundmanis (8 vārti
spēlē), bet vārtsarga Rūdolfa Zitmaņa pēdējo sekunžu spēcīgais raidījums lidoja
mazliet garām mērķim.

“Viesi
atbrauca ar favorītu statusu, mēs devāmies laukumā ar domu vismaz iepriecināt
savus skatītājus ar uzvaru. Pretinieki visu laiku turējās nelielā vadībā, bet
iepriecināja tas, ka guvām nedaudz vairāk vārtu nekā Rīgā. Priecē joprojām
labais sniegums aizsardzībā pret komandu ar spēcīgu ārējo līniju, kas labi
spēlē viens pret vienu. Labi nospēlēja abi vārtsargi – Rūdolfs Zitmanis un
Nauris Sproģis. Visu izšķīra četras piecas tehniskā brāķa epizodes – nenoķērām
bumbu, kļūdījāmies piespēlēs. Spēles laikā izmantoju visas maiņas, spējām turēt
augstu tempu, izskatījās, ka pretinieki pagura ātrāk. Pietrūka arī mazliet
veiksmes – beigās netrāpīja ne Andis, ne Rūdolfs. Neskumstam. Apzināmies to, ka
šogad varam pakāpties par vienu vietu augstāk nekā pērn,” tā šo maču
komentē Z. Mickus.