Beidzot tas ir noticis – durvis vēris Liepājas Olimpiskais centrs. Patiešām saviļņojošs brīdis, it īpaši jau tiem, kas jaunās telpas gaidījuši daudzus gadus un visu šo laiku vilkuši dzīvību, ar cerībām raugoties nākotnē. “Liepājas lauvu” basketbolistiem un “Liepājas metalurga” dāmām vairs nebūs jāsarkst par savu mājas zāli, tāpat arī florbolisti uz savām spēlēm varēs sapulcināt vairāk līdzjutēju, nekā tas bija iespējams Liepājas 15.vidusskolas sporta zāles balkonā, protams, arī volejbolistu skatiens kļūs priecīgāks.

Jebkurā gadījumā kaut vai to pašu basketbolistu pretinieki, kas ieradīsies Liepājā, vairs neuzdos šo mūsu pilsētai līdz šim ļoti sāpīgo jautājumu: vai tiešām šī ir jūsu galvenā zālē?

Diemžēl Liepājas Olimpiskā centra atklāšanas prieku ir aizēnojuši vairāku treneru izteikumi, ka viss tomēr neesot labākajā kārtībā. Piemēram, cīņu zāle esot mazliet par mazu, tātad normāli nav iespējams izklāt paklājus. Iegādāto boksa ringu varēs izmantot tikai bērni, jo, ja tajā cīņu aizvadītu viens no mūsu Kompleksās sporta skolas smagsvariem Bruno Biģelis, tad ringa dēļu grīda vienkārši ielūztu. Tā pa īstam nav atrisināts treneru telpu un sportistu ģērbtuvju jautājums, jo arī tās esot par mazām. To nenoliedza arī Liepājas Sporta pārvaldes priekšnieks Artis Lagzdiņš, atzīstot, ka, iespējams, vienlaikus vienai treniņu grupai varētu būt sarežģījumi pārģērbties, tāpēc pāris jaunajiem sportistiem varētu nākties uzgaidīt. Jā, mēs varam teikt, ka tā nav mirstama vaina, taču vai sportisti un treneri, gaidot 18 tūkstošus kvadrātmetru plašo sporta templi, varēja iedomāties, ka viņiem neatradīsies vismaz viena pietiekami ietilpīga ģērbtuve?

Daudzfunkcionālā sporta halle jebkurā gadījumā neatrisina visas Liepājā ar sportu saistītās problēmas, mūsu pilsēta joprojām cer uz normālu 50 metru garu peldbaseinu, tāpat noteikti nedrīkst neminēt Vingrošanas sporta skolas stipri apsūbējušās un novecojušās telpas, kuras arī alkst svaiguma. Kaut arī tagad “Daugavas” stadionu klāj jauns un moderns skrejceļš, vēl bezrūpīgiem priekiem nav vietas – gluži vienkārši tāpēc, ka stadionā darbi ir apstājušies jau labu laiku un tagad tiek risinātas problēmas saistībā ar nobīdēm, kas pagaidām neļauj stadionam saņemt IAAF otrās kategorijas standartu sertifikātu.

Miks Kuncītis ,
“Kurzemes Vārds”