Roka roku mazgā
0
Nedēļa Liepājas sportā
Pēc aizraujošā sezonas sākuma, līdz vasaras vidum Latvijas futbola virslīgā nebija ne lielu pārsteigumu, ne skandālu. Jūlija beigas un augusta sākums šo nosacīto status quo satricināja. Klubi bija gana aktīvi transfēru tirgū, papildinot savas rindas ar potenciāli spēcīgiem spēlētājiem. Šogad neierasti aktīvi, meklējot papildinājumu sezonas vidū, bija arī liepājnieki – par metalurgiem vismaz līdz sezonas beigām ir kļuvuši Latvijas izlases ilggadējie spēlētāji Rubīns un Bleidelis. Ir arī viens “Spartak” sistēmas futbolists – Laktionovs, kurš vēl neesot gatavs spēlēt. Tiesa, iespēja doties laukumā viņam bija, taču no līdzdalības mačā pret “Olimpa” dublieriem viņš esot atteicies – uz sintētiskā seguma viņš nespēlē.
Taču ne jau spēlētāji ar skaļiem uzvārdiem satricināja Latvijas futbola dīķi. Gaisā joprojām virmo spriedze, kas radās pēc metalurgu zaudējuma “Rīgai”. Treneris Zelkēvičs par šo spēli tika sodīts divreiz. Ja lietuviešu speciālista diskvalifikāciju par nesavaldību uzreiz pēc zaudējuma galvaspilsētā vēl var uzskatīt par taisnīgu, tad sods par sarunu ar “Sporta Avīzi” sāk atgādināt Latvijas politiskās elites cīņu ar citādi domājošiem.
Atgādināšu, ka arī tiesnesis Sipailo saņēma sodu (tiesa, smieklīgi simbolisku) par skandalozo maču Rīgā, kas nozīmē, ka kļūdas viņa darbībā tika saskatītas. Tad kāpēc gan šo kļūdu kritika presē federācijā izraisīja tik asu reakciju, kas nepārprotami pauž: “Neaiztiec mūsējos!”?
Vēl viens interesants fakts – kopš LFF ir piekritusi publicēt spēļu inspektoru piešķirtās atzīmes tiesnešiem, tās vienmēr ir bijušas pārsteidzoši līdzīgas – robežās no 8,3 līdz 8,7 (pēc desmit ballu sistēmas). Neatkarīgi no soģa pieredzes un komandu treneru piešķirtā vērtējuma. Vai tas nozīmētu, ka tik viduvēja līmeņa čempionātā, kāds nu mums Latvijā ir, tiesneši ir tik kvalificēti un apbrīnojami vienāda līmeņa, ka neviens nav izpelnījies sešinieku, septiņnieku vai izcilas tiesāšanas gadījumā – deviņnieku?
Tā vien šķiet, ka strīdā starp treneriem un tiesnešiem vainīgi lielākoties būs pirmie, bet soģi tiks padarīti par svētajām govīm. Varbūt treneriem turpmāk šādos gadījumos vajadzētu atturēties no emocionāliem izteikumiem presē, bet atsaukties LFF aicinājumam – “sniegt visa veida informāciju par uzpirkšanas mēģinājumiem futbolā”. Aizdomas taču arī var definēt, kā informāciju, un cerams, ka par tām treneri netiks sodīti.
Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”