Sestdienas vakarā ap 2000 cīņas sporta cienītāju klātbūtnē Liepājas Olimpiskajā centrā skanēja ilgi gaidīto “Milžu cīņu” gongs, lai arī mūsu pilsētā līdz šim bija notikuši šāda veida pasākumi, tomēr tik vērienīgi ar vairāku pasaules klases sportistu piedalīšanos ne. Pēdējās divas cīņas patiešām bija īsts saldais ēdiens.

Šķiet, ļoti veiksmīgi ievadīt pasākumu izdevās mūsu pašu Liepājas boksa audzēknim Aivaram Romanovskim (līdz 60 kg), kurš par spīti tam, ka tikai nesen atsācis nopietnus treniņus, visai pārliecinoši skatāmā četru raundu amatieru boksa cīņā uzveica rīdzinieku Andri Podusu. Katrai no cīņām bija sava rozīnīte, piemēram, nākamajā duelī sportisti labprāt demonstrēja ne tikai savu prasmi vicināt dūres, bet arī aktiermākslu, cits citu provocējot. Savukārt pirms supercīņām skatītājus gaidīja sešus raundus gara daiļā dzimuma pārstāvju spēkošanās, kas jāteic bija gana saistoša un asa. Nenoliedzami ar vislielāko interesi tika gaidītas tieši pēdējās divas cīņās – pirmajā no tām pēc K-1 noteikumiem ringā cīnījās Baltijas valstu čempions kikboksā un pasaules čempions taiboksā Konstantīns Gluhovs, bet viņam pretī stājās leģendārā Ernesto Hūsta audzēknis par slikto zēnu dēvētais pieckārtējais Eiropas čempions Ešvins Balraks (Nīderlande). Mūsu augumā raženais cīkstonis patiešām turējās godam un tikai papildraundā viesim no Roterdamas izdevās uzvarēt. 

Pēc preses konferences, kurā piedalījās “Milžu cīņu” galvenie varoņi, tika sacelta vēl lielāka ažiotāža. Droši vien absolūtā Āfrikas čempiona Frenklina Egobi vārdi: “Es necentīšos uzreiz savu pretinieku nokautēt, gribu, lai cīņa ilgtu visus desmit raundus,” jelgavnieka Edgara Kalnāra ausīm nepalika nedzirdēti un viņš noteikti vēlējās nigērietim pierādīt, ka pārlieku liela pašpārliecinātība var dārgi maksāt. Par to, cik nopietns latvietim bija šis pretinieks, liecināja statistika – 17 cīņās profesionālajā boksā Egobi bija zaudējis tikai divas, turklāt viņa treneris ir leģendārais Džeims Kuks (savulaik bijis Eiropas čempions). Pirmā Latvijas profesionālā boksa starptautiskā čempiona titula virs 90 kilogramiem pretendenti desmit raundu cīņu iesāka kā jau bija gaidāms – izlūkojot viens otru. Taču ar katru nākamo raundu cīņa kļuva agresīvāka, jāteic, ka gan K-1, gan šajā boksa cīņā izpaudās melnādaino sportistu pārspēks tieši izturībā, tomēr nebūt nevar teikt, ka pārsvars bija liels. “Milžu cīņās” tā arī nokauts netika sagaidīts, un uzvarētāju nācās noteikt pēc punktiem – par pirmo Latvijas čempionu kļuva Edgars Kalnārs. Tas bija pārsteigums ne tikai līdzjutējiem, bet, šķiet, arī pašiem sportistiem. Nigērietis pēc šāda tiesnešu lēmuma teica: “Es zinu, es uzvarēju.”

Gluži pretējās domās par tiesnešu lēmumu bija vēl vairāki ar boksu tuvi saistīti cilvēki, un šajā sakarībā gribētos teikt, ka netaisnība var atstāt iespaidu uz nākamajiem šādiem pasākumiem. “Milžu cīņu” idejas autors Elvis Mihaiļenko atzina, ka pasākuma norise uzskatāma par veiksmīgu un, iespējams, arī nākamgad tieši Liepājā varētu pulcēties visaugstākās raudzes sportisti, taču tas lielā mērā būs atkarīgs arī no Pilsētas domes ieinteresētības turpināt sadarbību. “Jā, klusībā bijām cerējuši, ka hallē visas vietas būs aizņemtas, taču atsaucība bija pietiekami liela, lai saglabātu stimulu strādāt tālāk. Bokss tomēr nav tik populārs kā basketbols,” teica Mihaiļenko.

Ja par cīņām var teikt tikai to labāko, tad solītā krāšņā gaismu šova tomēr trūka, arī dejotājas un Kaspara Kambalas simboliskais iznāciens pilnībā šīs spraugas starp cīņām īsti neaizpildīja. Un to atzina arī E.Mihaiļenko: “Šova elementu varbūt bija par mazu, taču tas bija maksimums, ko spējām paveikt ar tādu budžetu. Nākotnē jācenšas piesaistīt vēl vairāk sponsoru un vispirms jau jāsaka paldies tiem, kas mūs atbalstīja tagad.”

Miks Kuncītis,
“Kurzemes Vārds”

Saistošākā daudzu līdzjutēju vērtējumā bija K-1 supercīņa starp Konstantīnu Gluhovu un nīderlandieti Ešvinu Balraku.