Sekunde līdz pasaules čempionātam
0
Nedēļa Liepājas sportā
Aizvadītās nedēļas nogalē Japānas pilsētā Osakā sākās pasaules čempionāts vieglatlētikā. Diemžēl iesūnojusī tradīcija turpinās – arī šoreiz neviens no Liepājas sportistiem tajā nestartē. Tiesa, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ļoti tuvu, lai izpildītu kvalifikācijas normatīvu – 9:58,00, bija Poļina Jeļizarova, kuras personīgais rekords 3000 metru kavēkļu skrējienā ir deviņas minūtes un 58,76 sekundes (pirms gada sasniegts pasaules junioru čempionātā Pekinā). Šīs sezonas laikā uz viņu tika liktas lielas cerības un lielākā daļa vieglatlētikas zinātāju bija pārliecināti, ka 18 gadu vecā Jeļizarova normatīvu izpildīs, tomēr viņa to nespēja.
Ir vairākas varbūtības, kādēļ mūsu labākajai skrējējai tas neizdevās. Treneru versija ir saistīta ar problēmām skolā, jo tieši šogad viņai bija jāabsolvē 11.vidusskola. Tādēļ it īpaši vasaras sākumā treniņprocess bija jānobīda otrajā plānā, lai Poļina varētu veiksmīgi pabeigt vidusskolu, ko viņa arī paveica. Vēlāk it kā viss esot bijis kārtībā, taču atbildīgākajos startos liepājnieci vajājušas sīkas traumas, kas nevarēja neiespaidot viņas rezultātus. Vistuvāk kvalifikācijas normatīva izpildei Jeļizarova bija Eiropas junioru čempionātā, kur, sasniedzot finišu, no kārotā rezultāta mūsu skrējēja atpalika par piecām sekundēm.
Vakar Osakā norisinājās 3000 metru kavēkļu skrējiena priekšsacīkstes, un pēc tām nākas secināt, ka liepājniece, skrienot sava personīgā rekorda robežās, varbūt nepretendētu uz kvalificēšanos finālsacensībām, taču sliktākā viņa noteikti nebūtu. Bet, kas zina, kā būtu, ja būtu. Tāpat jāņem vērā fakts, ka garo distanču skrējējiem Osakā nav jācīnās tikai ar konkurentiem, bet arī ar iespaidīgu karstumu, tādēļ rezultāti ir maķenīt vājāki.
Lai nu kā, arī šoreiz Liepājas pārstāvis pasaules čempionātā nestartēs, bet ļoti patīkami no Jeļizarovas un viņas treneriem Vjačeslava Alonceva, Marinas Surņinas bija dzirdēt, ka apņēmība un mērķtiecīgums nav zudis. Galvenais uzdevums Jeļizarovai vēl joprojām palicis nemainīgs – aizbraukt uz olimpiskajām spēlēm Pekinā, bet, kā saka Aloncevs, ja neizdosies tikt uz Ķīnu, tad vēl pēc četriem gadiem jāpošas uz Londonu. Tagad pēc skolas beigšanas Poļina ir apņēmusies veltīt visus spēkus vienīgi vieglatlētikai, tādēļ vismaz pagaidām viņa mācības augstskolā neturpinās.
Miks Kuncītis,
“Kurzemes Vārds”