Uldis Sesks uzskata par ļoti ierobežotām iespējas pašvaldībām attīstīt sporta infrastruktūru, jo nepieciešamo finansējumu nav iespējams iegūt ne no valsts budžeta, nedz arī citiem avotiem.

Sesks piektdien sporta kongresā rosināja premjeram Valdim Dombrovskim raisīt diskusiju ar pašvaldību vadītājiem par sporta infrastruktūras attīstības perspektīvām. Pašlaik pašvaldībām iespējas attīstībai ir minimālas, jo to budžeti ir apcirpti, iespējas aizņemties – ierobežotas, bet pieņemtajā valsts budžetā sporta infrastruktūras attīstībai būtisks finansējums nav paredzēts, uzsvēra Sesks. Viņš paskaidroja, ka likums pašvaldībai liedz iespēju naudu aizņemties, turklāt sporta objektu būvei nebūs iespēju tikt arī pie Eiropas naudas.

“Briseles ierēdņiem ir skaidra atbilde, ka arī no Eiropas finansējuma to darīt nevarēs,” teica Sesks. Viņš atzina, ka, iespējams, ar Eiropas naudu varbūt varēs uzcelt kādas būves pie izglītības iestādēm un skolām, taču oficiāli tās nevarēs saukt par sporta zālēm.

Ļoti atzinīgi Sesks novērtēja olimpisko sporta centru veidošanas programmu, kā arī pauda nožēlu, ka tā vairs netiek attīstīta. Sesks aicināja veidot sporta kompleksus arī mazākās pilsētās. Mērs lepojās ar Liepājas olimpisko sporta centru, kas ar pilnu slodzi darbojas ik dienu no agra rīta līdz vēlam vakaram.  “Tas [olimpiskais sporta centrs] ir noslogots par 90 līdz 99 procentiem, arī kultūras pasākumiem, jo [centrs] ir multifunkcionāls,” viņš paskaidroja.

Sesks ar nožēlu atzina, ka drīzumā Liepājā slēgs vieglatlētikas halli, kas savu laiku nokalpojusi, bet iespēju radīt jaunu un mūsdienīgu būvi tās vietā nav. “[Liepājas olimpietei] Poļinai Jeļizarovai laikam būs jāmeklē tālāki ceļi, lai sagatavotos nākamajām olimpiskajām spēlēm,” sacīja mērs.

Gandarījumu Sesks pauda par Liepājā aizvadītām starptautiskām sacensībām citos sporta veidos, piemēram, basketbolā, kas veicina viesnīcu un pakalpojumu nozares attīstību pilsētā. Sesks cer, ka turpmāk Latvijā par ierastu praksi kļūs augsta līmeņa sacensību rīkošana kopā ar kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Viņš arī sagaida, ka valsts mērogā tiks izveidota sporta klubu atbalsta sistēma.

Liepājnieci Jeļizarovu viņas treneris Viktors Lācis iepriekš nosauca par vienu no Latvijas visu laiku vistalantīgākajām skrējējām, kam milzīgais gribasspēks paver iespējas cīnīties par visaugstākajiem mērķiem. Visaugstākajā līmenī startējot pirmo gadu, Jeļizarova šovasar Londonā kļuva par pirmo Latvijas skrējēju, kas tikusi olimpisko spēļu finālā 3000 metru kavēkļu distancē. Slimības dēļ olimpisko spēļu finālskrējienā viņa finišēja 13.vietā.

Jau ziņots, ka pēc sešu gadu pārtraukuma sarīkotajā Latvijas 6.sporta kongresā piektdien Rīgā diskutē par nozares aktualitātēm, analizējot gan atlētu veikumu augstākā līmeņa sacensībās, gan izvērtējot sporta politikas plānošanā svarīgus jautājumus. Pasākumā piedalās sporta politikas plānošanas un sporta sabiedrības pārstāvji, lai apspriestu Latvijas sportam būtiskas tēmas.

Kongresā izvērtē Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto sporta politikas pamatnostādņu 2013.–2020.gadam projektu, bet nozares pārstāvji iepazīstina ar situāciju sportā un turpmākajiem plānotajiem pasākumiem. Pasākumā uzklausa pašvaldību pieredzi valsts nozīmes sporta pasākumu organizēšanā, analizē Latvijas sportistu paveikto Londonas olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs. Apskata arī situāciju jauniešu sportā un aktīva dzīvesveida veicināšanā.

Rīgas Stradiņa universitātes aulā pulcējušies kongresa dalībnieki plāno vienoties par sporta politikas nākotnes virzieniem un pieņemt rezolūciju par galvenajiem attīstības uzdevumiem nākamajam sporta politikas plānošanas periodam. Papildu tam sporta sabiedrību informēs par gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Padomē 2015.gada pirmajā pusgadā un aicinās izvērtēt prioritāros jautājumus, kurus sporta nozarē aktualizēt un risināt Latvijas prezidentūras laikā.

BNS