“Daugavas” stadiona skrejceļa stāvoklis tiek raksturots ar apzīmējumiem “kritisks” un “superkritisks”, tāpēc Liepājas lielākās sporta arēnas sakārtošana esot pilsētas sporta nozares tuvākā laika galvenā prioritāte. Tomēr problēmas atrisināšana, visticamāk, nebūs ātra. Ja pašvaldība nākamā gada budžetā iekļaus ne mazāk par 160 tūkstošiem eiro, tad ir iespējama skrejceļa virskārtas atjaunošana, bet tas esot riskants un, iespējams, īslaicīgs risinājums. Savukārt visu stadiona nepilnību novēršana varētu prasīt aptuveni pusotru miljonu eiro. Šādas summas ieguldīšana Liepājai vienai pašai esot liels izaicinājums.

“Kurzemes Vārds” pagājušā gada maijā vēstīja, ka “Daugavas” stadiona skrejceļa sliktā stāvokļa dēļ ir atceltas vieglatlētikas sacensības “Liepājas kausi”. Gada laikā situācija uz labo pusi nav mainījusies. Pērn neizdevās sakārtot lietus ūdens kanalizācijas sistēmu Jūrmalas parkā, bez kuras pašvaldība nav gatava ķerties pie skrejceļa atjaunošanas.

Liepājas Olimpiskā centra valdes loceklis Raivo Špaks saka, ka skrejceļš ir superkritiskā stāvoklī: “Tas ir kā liels palags. Nav saķeres ar pamatu – ar gumijoto, amortizējošo segumu, kas pīrāgā atrodas starp virskārtu un asfaltu. Vietām saķere ir, bet iepriekšējās lietavas skrejceļu ir sabojājušas. Mēs esam izgriezuši no skrejceļa atsevišķus fragmentus. Šāds risinājums ir nedaudz labāks, nekā ja kāds sportotājs aizķeras aiz skrejceļa caurumiem.”

Olimpiskā centra pārstāvis skaidro, ka LOC ar skrejceļa problēmu cīnās vismaz kopš tā brīža, kad pārņēma stadionu, respektīvi, kopš 2014. gada: “Šis jautājums pēc būtības nav atliekams. Nevar vēl uz trim gadiem salāpīt un maukt tālāk. Lāpīšana absolūti neko nedod, jo salāpītajās vietās bez saķeres gumija izliecas uz āru, savienojuma vietā izveido izciļņus, kas var traumēt vieglatlētu. Par sacensībām “Daugavas” stadionā var aizmirst, bet treniņi tur var notikt un notiek. Ja gribam izskriet 400 metru apli normālā tempā, tad situācija ir diezgan bēdīga, bet 200 metrus var izskriet kaut cik normāli. Stāsts ir par to, cik ilgi mēs sevi mānīsim. Kam ir jānotiek, lai mēs kaut ko izdarītu?”

Bēdīga situācija esot arī attiecībā uz futbola laukumu, kas jau sen bija jāmaina: “Vidēji futbola laukuma lietošanas termiņš ir 7 gadi. Tagadējais laukums ir ieklāts 2005. gadā, tātad tas jau ir nokalpojis divus termiņus.” LOC gan šogad pavasarī esot izpildījis mājasdarbu – ieguldījis pietiekami daudz un laukumu sagatavojis, lai arī šogad varētu godam aizvadīt visas tur paredzētās spēles. “Ir izdarīts tas, kas nebija veikts piecus gadus – vertikulēts, smilšots utt. Ir cerības, ka zāliens būs maksimāli labā stāvoklī, ņemot vērā esošo situāciju. Ir darīts viss, lai maksimāli samazinātu risku sporta vai kultūras sarīkojumos. Lai varētu spēlēt futbolu nevis pa dubļiem vai zemi, bet pa zālienu. Taču laiks skrien, un ir jādomā par visiem šiem jautājumiem. Ja zāle ir jāmaina, tad tā ir jāmaina. Var izstiepties, cik gribi, izgriezt caurumus un ieklāt paklājus, bet tas nav risinājums,” saka R. Špaks.

 Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13. maija numurā.

#kvards-20190513-09#