Sestdien “Daugavas” stadionā norisinājās skrējiens “Liepājas stunda”, kurā šogad bija jauns uzvarētājs vīriešu konkurencē – par to kļuva Jegors Šoņa, bet dāmu vērtējumā otro reizi pēc kārtas visgarāko distanci veica Irīna Štūla-Pankoka.

Ja reiz skrējiena dalībniekiem tika piešķirti numuri, bet noskrieto distanci mērīja datorizēti, tad šis stundas skrējiens, protams, ir jādēvē par sacensībām. Galu galā sāncensība ir viens no sporta dzinējspēkiem, tomēr ne jau tā ir galvenā šajā pasākumā. Liepājas Vieglatlētikas kluba atjaunotā “Liepājas stunda” vairāk atgādināja atpūtu, patīkamu un veselīgu laika pavadīšanu teju pussimtam dalībnieku. Patīkami, ka, lai arī dalībnieku skaita pieaugums bija neliels, tas bija pamanāms, un atliek cerēt, ka turpmākajos gados Liepājas skriešanas entuziasti pulcēsies kopā aizvien kuplākā skaitā un ka šādu skriešanas prieku nolems izbaudīt arī Liepājas jaunie vieglatlētikas profesionāļi.

Tikmēr tiem gandrīz 50 dažāda vecuma, dzimuma un meistarības līmeņa liepājniekiem un pilsētas viesiem, kas izmantoja pēdējo iespēju paskriet Liepājā organizēti, par to nebija jālauza galva. Nebija arī jāpārvar bailes no solītā spēcīgā vēja, jo laiks bija rāms, nelielam un īslaicīgam lietutiņam mijoties ar rudenīgiem saules stariem. Skrējēji cīnījās, bet ne tik daudz savā starpā, cik katrs pats ar sevi, un netrūka arī izvirzīto mērķu un uzdevumu. Piemēram, Ivars Katkevičs, ar kuru “Kurzemes Vārds” aprunājās pirms skrējiena sākuma, pēc finiša atzina, ka īsi pirms starta nosprausto mērķi – noskriet 15 kilometru – par nieka tiesu izdevies pārspēt, līdz ar to gandarījums esot milzīgs.

Ja runā par skrējiena sportisko pusi, tad vīriešu konkurencē šogad visgarāko distanci veica Jegors Šoņa – 17,440 kilometru, apsteidzot pērnā gada uzvarētāju Kasparu Tūbeli, kurš šogad iespēja 16 651 metru, bet trešais bija Reinis Hartmanis ar 16,573 metriem.

Irīna Štūla-Pankoka 60 minūšu laikā veica 14 kilometru un 100 metru, apsteidzot gan Eviju Gūtmani-Būmani (12,879 km), gan Imantu Iļjinu (12,457 km).

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”