Dienā, kad SK “Liepājas metalurgs” futbolisti kļuva par Latvijas 2009. gada čempioniem, aplausus un siltus vārdus, no trenera darba aizejot, saņēma kluba jauniešu treneris Aleksandrs Petrovs.

Lai arī dzimis Rostovas apgabala Azovas pilsētā, savu dzīvi A. Petrovs saistījis ar Liepāju, kur komandā “Zvejnieks” viņš pabeidzis vēl dzimtajā pilsētā iesākto futbolista karjeru. Un kopš 1966. gada Aleksandrs par savu pilsētu sauc Liepāju. Futbolista karjera viņam bija jābeidz savainojuma dēļ, tomēr savu iemīļoto sporta veidu nepameta un savas zināšanas nodeva puikām, strādādams par treneri.

“Pats biju uzbrucējs ar traku sitienu ar kreiso kāju. Treniņos rādu jauniešiem, kas futbolistiem jādara laukumā, cenšos iemācīt, ka labs futbolists var spēlēt jebkurā pozīcijā,” savus profesionālos noslēpumus atklāj A. Petrovs. Pamest savu sirdslietu trenerim ir žēl, tomēr vienmēr jau paliek iespēja just līdzi savējiem, konsultēt komandas, skatīties spēles. Turklāt viņš apgalvo, ka tālu no futbola aiziet nemaz nevar, tiesa, par nākotni vēl nedomā – vispirms jāatpūšas, jo pa garajiem darba gadiem ir sakrājies liels nogurums.

“Kurzemes Vārds”