Sezona nav beigusies

Grafiks mūsējiem būs smags – laukumā jādodas 20., 23., 26. un 29. novembrī. Kalendārs mainīts, jo novembrī pēc izlašu pārtraukuma jāpagūst aizvadīt gan sākotnējā grafikā paredzētās spēles pret “Jelgavu” un “Tukumu 2000”, gan Covid-19 dēļ pārceltais mačs pret “Valmieru”, gan jāizspēlē apgaismojuma dēļ pārtrauktā cīņa pret “RFS”.

Attiecībā uz šo spēli “Liepāja” gan turpina juridisko cīņu, jo nav apmierināta ar Latvijas Futbola federācijas Disciplinārlietu komitejas (DK) lēmumu atstāt spēkā Organizācijas komitejas pieņemto situācijas risinājumu – pilnībā pārspēlēt visu maču. Liepājnieki joprojām uzskata, ka LFF nav ņēmusi vērā to, ka spēle pārtrūka nepārvaramas varas apstākļu dēļ. Proti, apgaismojums izdzisa bojātu drošinātāju dēļ ēkā, kas ir “Sadales tīklu” īpašumā. Kluba juristi norāda, ka DK lēmums nav pamatots ar LFF normatīvajiem dokumentiem un prasa “RFS” komandai piešķirt zaudējumu par atteikšanos turpināt 17. oktobra spēli. Taču liepājnieki ir arī gatavi aizvadīt spēles atlikušās 23 minūtes, atsākt maču, rezultātam esot 1:0 mūsējo labā. Neraugoties uz uzvaru Latvijas kausa izcīņā un kvalificēšanos UEFA Konferenču līgai, FK “Liepāja” apņēmies šo strīdu turpināt līdz Sporta arbitrāžas tiesai Lozannā.

Liepājas kluba direktors Dāvids Jansons atklāj, ka, lai komandai un treneriem nenovērstu domas no sezonas svarīgākās spēles, proti, Latvijas kausa finālmača, klubs nepubliskoja kalendāra izmaiņas, jo pieļāva, ka gaidāmais blīvais kalendārs varētu raisīt negatīvas emocijas.

Lai arī viens no komandas uzbrukuma līderiem Artūrs Karašausks pēc uzvaras finālā publiski paziņoja, ka līdz ar šo triumfu sezona ir faktiski beigusies, kluba vadītāji tā nedomā. Kā jau profesionālam klubam pienākas, “Liepāja” kārtīgi gatavosies atlikušajiem mačiem.

Tiesa, atpūta varētu tikt dota spēlētājiem, kuri uz saviem pleciem iznesa pēdējo maču smagumu, bet pie iespējas sevi apliecināt varētu tikt laukumā mazāk izgājušie futbolisti. Kluba amatpersona smejoties saka, ka uz atelpu nevarot cerēt vienīgi Raivis Jurkovskis, kurš ir tik fiziski spēcīgs, ka viņam atpūta vispār neesot nepieciešama.

Pagaidām attiecībā uz virslīgas sezonas turpināšanu gan esot vairākas neskaidrības, tādēļ labi, ka Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas sākums sakritis ar izlašu spēļu logu. Trenēties un spēlēt drīkst tikai pilngadīgi futbolisti ar profesionāļa līgumu. “Liepājas” gadījumā tas nozīmē, ka vismaz pagaidām paldies par darbu pateikts 16 gadus vecajam vārtsargam Klāvam Betheram, kuram nācies pamest liepājnieku treniņus, informē D. Jansons.

Viņš saka, ka citiem virslīgas klubiem situācija ir nopietnāka – “Jelgavai” esot tikai seši profesionāli futbolisti, bet “Mettas” un “Tukuma 2000” sastāvā iesaistīti daudzi gados jauni spēlētāji. Taču šo jautājumu līgas vadītāji aktīvi risinot.

Latvijas kausa izcīnīšana var ietekmēt “Liepājas” nākamās sezonas komplektāciju, kas ir sākusies jau pirms kāda laika. Ir panākta vienošanās ar vismaz vienu, bet, iespējams, arī vairākiem pagaidām publiski neatklātiem laba līmeņa pašmāju spēlētājiem.

Futbolistiem, kuriem iet uz beigām līgums ar Liepājas klubu, trofejas izcīnīšana var ietekmēt jaunā līguma nosacījumus. Tāpat noprotams, ka “Liepāja” centīsies noturēt savās rindās visus vienības līderus un saglabāt komandas kodolu. To papildinot ar vairākiem labiem futbolistiem, liepājnieki nākamajā sezonā vēlas pacīnīties ne tikai par Latvijas kausu.

Jauns turnīrs

Uzvara Latvijas kausa izcīņā “Liepājai” nozīmē, ka ir izpildīts viens no sezonas galvenajiem uzdevumiem – kvalificēšanās Eirokausiem. Iepriekš futbola līdzjutēji jau bija pieraduši pie diviem UEFA klubu turnīriem – Čempionu līgas un Eiropas līgas, bet no nākamā gada tiem klāt nāks Konferenču līga, kur startēs arī “Liepāja”.

Šis turnīrs dibināts, lai Eiropas līgas grupu turnīra dalībnieku skaitu samazinātu no 48 uz 32 komandām. Konferenču līgā pamatā piedalīsies no UEFA kluba ranga apakšgala valstu klubi, tai skaitā mūsu valsts vienības – Latvija ieņem 40. vietu starp šī saraksta 55 valstīm. Taču būs arī pārstāvji no vadošo futbola valstu čempionātiem.

Vismaz pagaidām Konferenču līgu jeb UECL var uzskatīt par sava veida eksperimentu, jo ir daļa no UEFA sacensību trīs gadu (2021.–2024.) cikla. Grupu turnīram kvalificēsies 32 komandas, tai skaitā astoņas Eiropas līgas grupu turnīra 3. vietas ieguvējas, bet kopumā sacensībās piedalīsies 184 klubi.

Lai iekļūtu grupu turnīrā, būs jāpārvar četras kvalifikācijas kārtas. “Liepāja” un vēl 71 komanda turnīru sāks ar pirmo kārtu. Šajā turnīra stadijā piedalīsies 26 kausu ieguvēji no valstīm, kas UEFA klubu rangā ieņem 30.–55. vietu. Pirmajā kārtā vēl piedalīsies 25 komandas, kas ir savu čempionātu 2. vietas ieguvējas un 21 klubs, kas ieņēmis 3. vietu.

Sākot ar otro kvalifikācijas kārtu, turnīram būs čempionu un nečempionu zari. Turnīrā iesaistīsies Čempionu līgas priekšsacīkšu un pirmās kvalifikācijas kārtas zaudētāji, kā arī UEFA klubu ranga 7.–29. pozīcijā esošo valstu komandas.

Trešajā kārtā klāt nāks klubu ranga 6.–12. vietā esošo valstu klubi, bet play-off kārtā – 1.–5. vietas valsts komandas, kā arī Eiropas līgas trešās kvalifikācijas kārtas zaudētāji. Turnīra dalībnieku skaitu grupu turnīrā papildinās Eiropas līgas play-off kārtas neveiksminieki, bet izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā iesaistīsies Eiropas līgas grupu turnīra 3. vietu ieguvēji.

Līdz šim noskaidroti Konferenču līgas pirmās sezonas 11 dalībnieki – bez “Liepājas” vēl arī “Panevežys” un Kauņas “Žalgiris” (Lietuva), “Bohemians” (Īrija), “Inter Turku”, “KuPs” un “Honka” (Somija), “FH”, “Stjarnan” un “Breidablik” (Fēru salas), “NSI” (Islande).

Pagaidām nav publiskoti klubu ieņēmumi par dalību Konferenču līgā, taču Ziemeļīrijas laikraksts “Belfast Telegraph” citē UEFA izpilddirektora un Eiropas līgu prezidenta Larsa Kristera Olsona sacīto Zviedrijas laikrakstam “Expressen”: “Jūs spēlēsiet pret mazāk interesantām komandām, kas, iespējams, nozīmē, ka nepiepildīsiet savus stadionus. Ir pazīmes, kas liecina, ka jūs nesaņemsiet papildu finansiālo atbalstu no Čempionu līgas. Pastāv risks, ka klubiem piedalīšanās Konferenču līgā kļūs par darījumu ar iespējamiem finansiāliem zaudējumiem.”