“Laikam ir sūdzējušie presei,” beidzot sarunu ar SK “Liepājas metalurgs” Jaunatnes hokeja centra vadītāju Jevgēņiju Banovu, izskan redakcijas tālruņa klausulē. Nē, nekādu sūdzību nebija. Vienkārši uzzinot, ka metalurgu treneru kolektīvs ir pieņēmis lēmumu hokeja treniņos liegt atrasties bērnu un jauniešu vecākiem, nolēmām šo jautājumu apskatīt nedaudz plašāk.

Saprotams, ka šādam lēmumam ir bijis nopietns iemesls. Ne jau pati vecāku fiziska atrašanās nodarbībās ir bijusi lielākā problēma. Galvassāpes radījusi dažu vecāku uzvedība treniņos, kad tēti un mammas izteikuši piezīmes gan par treneru darbu, gan par uzdotajiem vingrinājumiem, gan par savu atvašu sniegumu. Vecākajās grupās vecāki pat labāk par treneriem zinot, kādā maiņā viņu bērnam ir jāspēlē, kādā pozīcijā jādarbojas, kam ir jābūt viņu maiņu partneriem, un vispār – ir vai nav jāatrodas laukumā. Jo vairāk gadu ir hokejistiem, jo ar vecākiem ir lielākas problēmas, tādēļ ka aug arī tētu un mammu ambīcijas.

Nu tam ir pielikts punkts. Jevgēņijs Banovs, kurš ir Latvijā labi zināms speciālists un ne viena vien mūsu valstsvienības spēlētāja kādreizējais pedagogs, skaidro, ka aizliegums vecākiem atrasties treniņos ir vispārpieņemta prakse. “Skolās vecāki taču arī neatrodas mācību klasē,” ar vienkāršu piemēru jautājuma izskaidrošanu sāk treneris. Pieredze rādot, ka vecāku atrašanās nodarbībās novērš bērnu uzmanību. Audzēkņi vairāk orientējas uz saviem vecākiem, nevis uz treneri. Turklāt vecāku uzvedības kultūra ne vienmēr atbilst tām normām, ko gribētos redzēt. 

Tiesa, ir arī izņēmumi. Piemēram, sagatavošanas grupā tādu aizliegumu nav. Mazajiem ir jāpalīdz saģērbties, jāaizsaitē slidzābaki, turklāt tiek pieļauta pat vecāku došanās laukumā.

Tātad rezumējot galvenais iemesls šādam lēmumam, pret ko daži vecāki esot protestējuši, ir vēlme nodarbībās radīt veselīgāku atmosfēru ap bērniem un treneri, kā arī uzlabot treniņa procesa organizāciju.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 29. oktobra numurā.
 #kvards-20111029-13#