Rēķinās pēc mēneša

Ledus haļļu asociācijas vadītājs Ēriks Miļuns Latvijas Televīzijai sacījis, ka arī pašvaldību pārziņā esošās halles ir nesaprašanā, jo lētāk esot turēt halles ciet.

Liepājas Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis teic, ka uz jautājumu par ledus halles izmaksām pagaidām ir grūti atbildēt: “Mēs nezinām to, kas būs, taču pagaidām nav nekā iepriecinoša, jo elektroenerģijas cenas turpina kāpt. Izskan runas par valsts atbalstu, noņemot OIK un sadales un pārvades sistēmas izmaksas. Tas tikai nedaudz atvieglo situāciju.

Ledushalle ir sākusi darbu. Pastrādāsim vienu mēnesi un tad sapratīsim, ko tas no sevis izsaka finansiāli. Tad, visticamāk, atkal domāsim tālāk, izejot no situācijas.”

G. Griezītis skaidro, ka hallē ledu ražojošo kompresoru staciju darbina elektrība, līdz ar to tieši tās izmaksas ir lielākā sāpe.

Šogad par atteikšanos no līdzdalības 2022/2023. gada Latvijas virslīgas sezonā paziņoja hokeja klubs “Liepāja”, kas bija nozīmīgs halles nomnieks. LOC vadītājs saka, ka hokeja klubs īrēja ledu rīta stundās, kad ir ļoti grūti piesaistīt kādu citu nomnieku, un tas ir liels zaudējums.

“Mēs, tāpat kā daudzi uzņēmumi, elektrību iegādājamies biržā, kur cena mainās pa stundām. Nav vērts pārdzīvot vienas stundas izmaksu dēļ. Jāpagaida un jāpavērtē ilgākā laika posmā. Es teiktu, ka mēnesis ir loģisks termiņš, lai kaut ko izanalizētu.”

Liepājas Sporta spēļu skolas direktors Guntars Kikučs saka, ka viņa vadītā iestāde plāno visu mācību treniņu procesu, kas ir jārealizē ledus hallē. “Esam runājuši gan ar LOC, gan ar domes deputātiem. Zinām, ka hallei trūks finansējuma, tāpat kā līdzekļu trūkst visām Latvijas hallēm.

Informācija no Hokeja federācijas liecina, ka tā halles nevarēs atbalstīt. Tas nozīmē, ka halles atbalstīšana gulsies uz pašvaldības pleciem. Vienojāmies par to, cik mums minimālajā versijā jāizmanto stundas hallē, lai neciestu mācību treniņu process. Augustā, kad norisinās “Amber Puck” turnīrs, ir vairāk stundu, ir siltāks, ir lielāks ledus patēriņš un attiecīgi arī lielākas izmaksas. Manuprāt, reālo situāciju varētu parādīt septembris, oktobris.”

Tūkstoši mīnusā

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis, tāpat kā G. Griezītis, norāda uz acīmredzamo, proti, ka nav iespējams prognozēt situācijas attīstību saistībā ar turpmāko elektrības cenu.

“Kad runājām par ledus halles atvēršanu (pēc vasaras), LOC vadītāji informēja, ka katrs mēnesis nāk ar mīnus 20 tūkstošiem. Līdz ar to bija jādomā par halles noslogošanu un apsaimniekošanu. Stundas izmaksas ir palielinājušās, kas attiecīgi jānosedz īrniekiem.

Tagad atklāts jautājums palicis, vai šie mīnusi saglabāsies mēneša un gada griezumā. Esam vienojušies, ka augustā ledus tiek uzsaldēts, skatāmies situāciju un paturam prātā, ka pastāv iespēja pie šī jautājuma atgriezties,” saka vicemērs.

Viņš atzīst – lielākais izaicinājums ir ledus halles noslodze, jo iepriekšējos gados lielu daļu no tās uz sevi paņēma profesionālais klubs, kas jaunajā sezonā nestartēs virslīgā.

Līdz ar to ir jautājums par to, cik aktīvi darbosies sporta skola, kas no vienas puses ir ieguvēja, jo ir vairāk brīva ledus, bet skolu atbalsta pašvaldība, lai tā varētu segt ledus izmaksas. Tādējādi pilsēta agrāk vai vēlāk nonāks pie finansējuma palielināšanas jautājuma.

Konkrēta summa, kas būtu nepieciešama, lai ledus halle varētu funkcionēt līdz gada beigām, vēl nav izrunāta. Budžeta grozījumi ir plānoti ne ātrāk par oktobri. Līdz tam laikam visas puses sekos līdzi situācijai, bet gada beigās domās, ko darīt.

A. Deksnis arī stāsta, ka ir runājis ar pašvaldību vadītājiem no citām pilsētām, kuru apsaimniekošanā ir ledus halles, kā arī ar Hokeja federāciju, spriežot, vai nav paredzēts vienoties par lūgumu pēc valsts atbalsta. Taču katrai pašvaldībai situācija atšķiras, neesot izdevies saskatīt vienotu veidu, kā lūgt valsts iesaisti.

Vai līdz oktobrim, kad varētu izvērtēt halles izmaksas un nepieciešamo finansējumu pilsētas budžeta grozījumos, nav apdraudēta halles funkcionēšana?

“Situāciju nedaudz atvieglo tas, ka hokeja nodaļai treneru atalgojumam un ledus apmaksai esam saglabājuši finansējumu, kas bija paredzēts profesionālajam klubam. Tie ir 90 tūkstoši eiro. Taču, cik mums halle izmaksās, varēsim saprast, kad paies pirmais mēnesis. Rezumējot – ledus ir uzsaldēts, šī sezona ir jānostrādā, risinājumus meklēsim. Neredzu iespēju slēgt halli,” noslēdz A. Deksnis.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.