Roberts Džeriņš
"Kurzemes Vārds"
Treniņi dod rezultātu
Organizācija “Speciālā olimpiāde” izveidota 1968. gadā, un kopš tā laikā aktīvi piedāvā dažādas starptautiska līmeņa sacensības cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem.
Sacensības nodrošina nepārtrauktu gatavošanās ciklu, treniņus un aktivitātes, kas sniedz sportistiem iespējas attīstīt fizisko un funkcionālo stāvokli, slīpēt prasmes, demonstrēt drosmi un, kas ne mazāk svarīgi, – izjust prieku un sacensību garšu.
Šogad uz Espo, kur norisinājās sacensības daiļslidošanas disciplīnā, devās sportisti no Somijas, Islandes un Latvijas. Latvijas komanda saņēmusi īpašu ielūgumu, un bija plānots, ka sarkanbaltsarkanās krāsas pārstāvēs trīs liepājnieki: Deniss Kargins, Viktorija Baršuna un Natālija Dvorjankina, bet uz sacensībām beigās aizbrauca divi – Deniss un Viktorija –, kuri abi arī mājās pārveda medaļas.
“Ļoti žēl, ka trešā meitene netika. Bijām cītīgi gatavojušies, rūpīgi strādājuši pie programmas, un viņa arī labi slido.
Neaizbrauca ģimenes apstākļu dēļ. Esmu pārliecināta, ka, ja arī viņa būtu tikusi, mēs atgrieztos jau ar trim medaļām,” stāsta daiļslidošanas trenere un horeogrāfe Olga Ņečajeva.
D. Kargins kungu divīzijā startēja otrajā līmenī, kurā izcīnīja zeltu, bet V. Baršuna pirmā līmeņa otrajā divīzijā demonstrēja sniegumu, kas novērtēts ar sudraba medaļu.
“Gatavojāmies speciālajām olimpiskajām spēlēm, bet to norise tika pārcelta uz 2023. gadu. Bijām lielā neziņā, strādājām jau kopš marta. Vasarā saņēmām speciālu ielūgumu uz sacensībām Somijā un līdz oktobrim arī intensīvi gatavojāmies,” skaidro trenere.
“Daiļslidotāji bez ledus nevar – pamatā treniņi notika Liepājas ledushallē, bet, tā kā pandēmijas laikā ilgi nācās sēdēt mājās, vajadzēja arī fiziski gatavoties, un labi, ka Liepājā ir tik skaists parks.
Tur notika sausie treniņi, izmantojām Jūrmalas parka pauguriņus, un tie bija labi treniņi kājām, kas šajā sporta veidā ir īpaši svarīgi.
Hallē darbojāmies ar programmu, horeogrāfiju, atstrādājām kustības pie mūzikas,” viņa stāsta.
Iedvesma pārmaiņām
Abi Liepājas sportisti parādīja ļoti labu sniegumu un savas medaļas ir godam nopelnījuši, vērtē trenere.
“Kārtīgi gatavojāmies, un bija arī sarežģītas programmas. Denisam padevās tiešām izcils priekšnesums, par ko arī viņš dabūja zeltu. Viņš, lai gan bija ļoti sanervozējies, spēja sakopot domas un enerģiju, tāpēc nobrauca ideāli.
Viņš ļoti tīri un skaisti izpildīja visus septiņus elementus, ne reizi nenokrita un arī ļoti labi nodejoja. Skaisti, gluži tāpat kā Viktorijas gadījumā. Viss bija atstrādāts un izdevās, esmu lepna,” uzsver O. Ņečajeva.
“Jāatceras, ka tas, ko darām uz ledus, vienlaicīgi ir arī rehabilitācija, bet ar Denisu, domāju, varam pat doties uz nākamo, trešo līmeni, kas jau ir pats augstākais. Par viņu arī ļoti atzinīgs vērtējums gan no publikas, gan no treneriem un citiem dalībniekiem. Jātupina strādāt,” viņa norāda.
Viktorija savukārt trenēties sākusi pēc tam, kad televīzijā redzējusi slidojam Denisu kādās sacensībās, un tieši jaunais liepājnieks bijis viņas piemērs.
“Nonākt tādā vidē ir liels piedzīvojums. Tas atver acis un parāda, ka pasaule ir plašāka, ka var dzīvot savādāk.
Pēc pirmajām Viktorijas sacensībām, kurās viņa dabūja bronzu, meitene bija ļoti motivēta strādāt, un, lūk, rezultāts – sudrabs. Mēs ejam uz priekšu! Viktorija arī tagad ir apņēmības pilna, guvusi iedvesmu, un šobrīd mācās angļu valodu. Viņa ir motivēta rast pārmaiņas arī ārpus halles, dzīvot labāk. Šīs ir sacensības, kas maina dzīvi,” trenere atklāj.
Viss cilvēku labā
“Tehniski Somijā viss bija lieliski. Dzīvojām skaistā vietā, un tika nodrošināts viss nepieciešamais. Ko novēroju – Latvijā, ja saskaries ar kādu problēmu un lūdz pēc palīdzības, piemēram, pašvaldībā, ļoti iespējams, saskarsies ar – nē! Tā, visticamāk, būs pirmā reakcija, un, tikai, ja uzstāsi, kāds iedziļināsies. Tur gan neko tādu neredzēju. Pilnīga atvērtība, atsaucība. Organizatori ļoti koncentrējās uz to, lai katrs bērns būtu laimīgs, un visi bija ieinteresēti, lai šo padarītu par lielisku pieredzi dalībniekiem. Arī meitenei, kura beigās nevarēja atbraukt, turnīra vadītāji nosūtīja dāvanu un teica, ka ļoti gaida nākamajā reizē.
Tur mēs bijām kā pasakā. Skaidrs, ka šādas sacensības jauniešiem nozīmē lielu stresu, bet viss tika sakārtots tā, ka tā pat bija relaksācija. Ja ir kādas problēmas, visu var atrisināt.
Nekur nesaņēmām to ierasto, auksto – nē. Jāmācās no viņiem. Viss, ko viņi dara, tiek darīts cilvēku labā,” pieredzi sacensībās vērtē O. Ņečajeva.
“Nav viegli likt īpašiem bērniem aizmirst, ka viņi ir īpaši, bet tas izdevās. Visi bija sportisti, bērni, jaunieši – cilvēki. Un tas ir svarīgi, ka vispirms tu esi cilvēks ar saviem mērķiem, ambīcijām un tikai pēc tam nāk kādi citi raksturlielumi,” viņa skaidro.
“Tā kā Latvijā tikai sākam šādi strādāt ar īpašiem bērniem, mums ir svarīgi piedalīties sacensībās un gūt pieredzi. Redzēt, piedzīvot, just. Šie turnīri nav tendēti uz rezultātiem, tas drīzāk ir forums bērniem un vecākiem. Kopības sajūta. Protams, mēs gribam medaļas, strādājam pie tā, bet arī pats process šiem bērniem ir ļoti vērtīgs,” viņa teic.
“Šobrīd Liepājas domē iesniegts projekts, lai iegūtu finansējumu treniņiem ledushallē. Naudu nomas maksas segšanai. Šobrīd gaidām gala lēmumu un ļoti ceram, ka pašvaldība radīs iespēju palīdzēt, jo bez halles nav treniņu, bez treniņiem nav sacensību, bet bez tām arī izpaliek visa šī iedvesma, motivācija, mērķtiecība. Dzīve,” uzsver O. Ņečajeva.
