Daudzo traumu dēļ profesionālo karjeru beidzis Latvijas motosportists Lauris Freibergs, kurš 2000.gadā kļuva par Eiropas čempionu “Open” klasē, bet pēdējās sezonās bija vienīgais Latvijas pārstāvis motokrosa pasaules čempionāta prestižākajā – MX1 – klasē, aģentūru LETA informēja sportista pārstāvis Kaspars Cveigelis. 27 gadus vecais Freibergs motokrosā kopā pavadījis 20 gadus, un turpmāk startēs zemāka līmeņa sacensībās.

“Pirmais un lielākais šī lēmuma [beigt karjeru] punkts ir piedzīvotās traumas. Kas tik nav sasists, mežģīts un lauzts. Nu cik var? Aizvadītajā sezonā vēl papildus gūtie mugurkaula skriemeļa un kājas lūzumi lika nešaubīgi pieņemt šādu lēmumu,” atzīst Freibergs. “Protams, arī līdzekļi, jo, lai visu sezonu brauktu, trenētos un piedalītos sacensībās, vajag tik tiešām naudaszīmes ar lieliem cipariem. Nepieciešamais gada budžets ir ļoti liels. Pie patreizējās situācijas šos lielos ciparus ir tiešām grūti savākt. Nepatīkami bija jau par to, ka līdzekļu trūkuma dēļ nevarējām pietiekoši uzlabot sava motocikla amortizatorus, motoru. Braukt sacensībās ar jaunām riepām, nevis ar lietotām.”

“Pagājuši trīs mēneši kopš iepriekšējo reizi lauztās kājas operācijas. Ilgu laiku kliboju. Man ļoti palīdzēja masieris no Liepājas, kurš prasmīgi mācēja izmasēt sapampušās vietas. Nu jau staigāju diezgan solīdi. Skriet gan vēl nesanāk, bet ar mocīti jau mazliet pabraucu. Četras reizes esmu parūcinājis. Palēnām jāiekustas,” stāsta sportists par savu pašreizējo veselības stāvokli.

Jau ziņots, ka pēdējo reizi Freibergs kāju lauza pagājušā gada oktobrī sacensībās Nīderlandē. Freibergs savas karjeras laikā piedzīvojis daudz kritienu, un pēc viena pēc tiem viņš pat kādu laiku atradās komā. Šogad smagāko traumu sportists guva jūlijā, kad treniņu braucienā Aizputē viņam pēc kritiena konstatēja dažāda veida sasitumus un mugurkaula sestā skriemeļa lūzumu. Sacensības Nīderlandē viņam bija otrās pēc iepriekšējās traumas izārstēšanas.

“Sešu gadu vecumā sāku braukt ar brāļa Gata pašdarinātu 50 kubikcentimetru mopēdu ”Grobiņas motoklubā”. Pārnākot no bērnudārza, pie mājas pa grantēto ceļu braukājot, uzsākās manas moto gaitas,” sportists atceras karjeras sākumu. “Pēc neilga laika jau devāmies visi trīs brāļi uz sacensībām Liepājas rajonā, Priekulē. Tas bija 1988.gadā. Man tās bija pirmās sacensības. Ļoti, ļoti baidījos. Bija arī krietni dubļaina trase, bet tomēr pirmajās sacensībās izcīnīju trešo vietu un kāpu uz pjedestāla.”

“Tobrīd braucu pie pašiem jaunākajiem censoņiem “Rūķīšu” klasē. Brālis Mārtiņš startēja “Pionieru” klasē, bet vecākais brālis Gatis jau “Lietpratējos”. Tolaik arī trīs klases tik bija. Katrā klasē startēja kāds no brāļiem Freibergiem. Tētis tam visam bija klāt, bija, ko “skriet”,” stāsta motosportists, kuram profesionālās karjeras laikā brāļi palīdzēja gan kā mehāniķi, gan arī kā menedžeri un tika izveidota trīs brāļu komanda FFF.

“Turpmāk dzīvošos vairāk pa Latviju. Piedalīšos Latvijas sacensībās. Kādu tuvāko MX3 posmu arī varbūt braukšu,” Latvijas sportists atzīst, ka viņam nav viegli tik ātri aiziet prom no sporta. “Gribētos arī Nīderlandes čempionātu vēl braukt, bet, lai to darītu, vēl ir daži trūkumi jānovērš.”

“Pilnīgi noteikti visspilgtākais sasniegums priekš manis ir Eiropas čempiona tituls Open klasē 2000.gadā. Kā tas tika izcīnīts. Viena roka ielauzta, otras rokas pirksts lauzts. Tā tika izcīnīts šis tituls,” Freibergs atminas karjeras spilgtākos mirkļus. “2000.gadā pirmie pasaules čempionāta punkti, kurus izcīnīju Itālijā, Mantovas trasē. Vēl 1997.gadā es pirmo reizi tiku pasaules čempionāta finālā. Pēc 20 gadu pārtraukuma kāds no latviešiem tika finālā pasaules čempionātā.”

“1998. gada Latvijas čempiona tituls “Open” klasē man deva ļoti pozitīvas un spēcīgas emocijas. Savukārt 2004.gada pasaules čempionātā, pussezonu startējot ar plīsušu ceļgala krustenisko saiti un lauztu kājas īkšķi, tika izcīnīta gada kopvērtējuma augstākā vieta – 13. Tāpat prestižs bija arī 2006.gada Vācijas vicečempiona tituls spēcīgajā “Mx Masters” klasē,” pastāstīja sportists.

“Karjeras dzinuļi man bijuši vairāki. Visa ģimene ļoti palīdzēja un atbalstīja manas moto gaitas vai pat, precīzāk sakot, mūsu visu trīs brāļu moto gaitas. Kopā bijām ļoti liels spēks,” Lauris Freibergs atcerējās dzinuļus, kas viņam likuši celties augšā pēc daudzajām traumām. “Vairāku gadu garumā no trenera Andra Bārbaļa gūtās zināšanas stiprināja mūs vēl vairāk. Protams, arī fanu un atbalstītāju līdzi jušana un palīdzība. Ir bijuši tik tiešām tādi mirkļi, kad likās, ka viss, tik tiešām viss, motokross tagad ir jāliek pie malas, bet tad kāds no tā visa lielā draugu, paziņu, palīgu, fanu vai atbalstītāju bara kaut kādā veidā palīdzēja un mēs tomēr atgriezāmies trasē sasniegt jaunus panākumus. To visu darot, laiks, sezonas un gadi gāja. Pēc visa piedzīvotā, uzkrātās pieredzes jau bija pat grūti ieminēties, ka jābeidz ir lielais Motokross, bet nu tas laiks ir pienācis. Esmu bijis teju vai desmit gadus ātrākais puisis Latvijas motokrosā, un esam pierādījuši, ka var tikt pasaules finālā, ka var arī pasaules mačos gūt ieskaites punktus. Un var arī pēc ļoti smagas traumas sēsties atkal uz sava mocīša un doties trasē.”

Latvijas sportists gan atzīst, ka MX1 posmā Ķegumā, kas nākamajā gadā pirmo reizi notiks Latvijā, viņš gan, visticamāk, nestartēs. “Lai es piedalītos kādā MX1 posmā, kaut vai Ķegumā, tad man par to būs jāmaksā 1000 eiro. Tas tomēr ir daudz. Sportists par finišētajām vietām nesaņem neko. Tas ir nesportiski.”