liepājas vēstules

Novados

Cimdenieku ciems jāiepazīst no jauna

31.05.2021

Kad šis materiāls bija tapis, es ļoti priecājos, ka pēc manas personiskās intereses par somu mājiņu izcelsmi atklājās tik daudz saistošas un plašākai sabiedrībai nezināmas informācijas par Cimdeniekiem. Nevarēju par to neuzrakstīt, jo šis ciems ir pelnījis, ka ļaužu stereotipi mainās. Ceru, ka kaut nedaudz mainīsies redzējums uz šo teritoriju pašiem Cimdenieku iedzīvotājiem, Liepājas lidostas apmeklētājiem, kas ciemam brauc cauri, kā arī amatpersonām, kas var lemt par labāku Cimdenieku nākotni.

Sabiedrība 1

"Liepājas Vēstules" šoreiz pavasarīgi sievišķīgas

01.05.2021

Emīlijas Bogdanovas fotosesiju varones nereti ir tieši dāmas. Fotogrāfe mums pastāsta, ka liepājnieces lieliski atraisās, ja ar viņām kādu brīdi vienkārši brien pāri pļavai, prom no cilvēkiem. Tad aizmirstas par fotokameru un emocijas rezamas bildēs.

Sabiedrība

Pirms simts gadiem Marka Rotko un tūkstošiem citu emigrantu ceļš uz ASV veda caur Liepāju

07.04.2021

19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums Liepājā bija ekonomiskā uzplaukuma laiks – straujā infrastruktūras attīstība, ostas padziļināšanas un pārbūves darbi ieveda Liepāju pārmaiņu laikmetā. Gandrīz 30 gadus Liepāja bija viens no vadošajiem iedzīvotāju izceļošanas centriem Krievijas impērijā.

Sabiedrība

Liepājas lauva uz zaļā zara. Kā liepājnieki sagaidīja 300. jubileju

18.03.2021

Kādēļ nepieciešams svinēt pilsētas dzimšanas dienu, ja par tādu uzskata pilsētas tiesību iegūšanu? Pilsētnieku priekam un uzmundrinājumam, pagātnes atcerei un godināšanai, nākotnes cerībai? Iespējams, ka visam tam kopā ņemtam. Ir svinības, kuras pēc gadiem ieskauj gandrīz vai leģendāri nostāsti, un šie svētki paceļas pāri citiem kā īpaši pieminami. Tādas ir Liepājas 300 gadu jubilejas svinības.

Sabiedrība 3

Laikrakstam "Kurzemes Vārds" un žurnālam "Liepājas Vēstules" piešķir balvas akcijā "Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē"

17.03.2021

Trešdien Valsts valodas centrs astoņiem izdevumiem piešķīra balvas akcijā “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”, aģentūru LETA informēja Valsts valodas centra Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs Arturs Krastiņš.

Sabiedrība 1

Jaunajā žurnāla "Liepājas Vēstules" numurā par mainīgo un paliekošo mūsu pilsētā

14.03.2021

Jaunais žurnāla “Liepājas Vēstules” numurs, kā ierasts, nāk klajā Liepājas dzimšanas dienas priekšvakarā, un šoreiz tā vāku rotā mākslinieka Raita Junkera versija par tā saukto Ķeizara paviljonu Jūrmalas parkā, kas tieši šobrīd pārtop Parka paviljonā. Šis darbs ir kā simbols tam, ka Liepājai netrūkst saglabājamu vērtību, bet reizē tās spēks ir arī mainībā.

Sabiedrība 1

24 gadus jauna diplomēta kuģu vadītāja – Sigita Sleže

26.01.2021

Kad liepājniecei Sigitai Sležei pēc Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas absolvēšanas bija jāizvēlas tālākais izglītības ceļš, viņa nolēma vērt medicīnas koledžas durvis. Taču iejaucās liktenis, un meitene iestājās Latvijas Jūras akadēmijā. Šogad saņemtais izglītības dokuments apliecina – Sigita nu ir 24 gadus jauna diplomēta kuģu vadītāja.

Sabiedrība

Tikai kādi pieci procenti pesimisma – savākt spēku no visas pasaules, lai ielietu to dēlā

04.01.2021

Pērn 26. janvārī Ilze Ruperte feisbukā izveidoja grupu ”Sirdīm kopā – par Akselu!”. Gruzijā autokatastrofā bija cietis Ilzes dēls. Akselu viņa atrada Mchetas slimnīcas reanimācijā. Katrs mātes ierakstītais vārds uzrunāja tik trāpīgi, ka acumirklī pretī pludoja lūgšanas, dzeja, pat mūzika no Latvijas, veltījumi abiem liepājniekiem tālumā. Šķita, ka Ilze savāc spēku no visas pasaules, lai to kopā ar savējo ielietu dēlā, kuram tobrīd vairs nebija sejas.

Sabiedrība

Džordžs Švābs karā piedzīvotās šausmas vēroja kā absurda teātri

28.12.2020

1941. gada ziemā desmitgadīgais liepājnieks Georgs uz ielas nejauši satika savu klasesbiedreni Veltiņu. Abi nebija redzējušies kopš iepriekšējā semestra beigām. Skolas brīvlaikā bija sācies karš, tāpēc Georgs mācības Liepājas pilsētas Čakstes pamatskolā septembrī neatsāka. Abu acis satikās, zēns jau grasījās meiteni pasveicināt, taču Veltiņa aizgrieza galvu un izlikās bijušo klasesbiedru neredzam. Veltiņai neko nevar pārmest – viņa, kā jau bērns, tikai atkārtoja no pieaugušajiem noskatītu uzvedību. 

Sabiedrība 1

19.gs. beigās, ierīkojot tramvaju, galvassāpes sagādāja tilta un elektrostacijas trūkums

25.11.2020

Ja Liepājā nebūtu saules, jūras un vēja, Rožu laukuma,
mūzikas tradīciju, tā taču nebūtu mūsu Liepāja, vai ne?
Varētu uzskaitīt vēl daudz zīmīgu vietu un lietu ar vēstures elpu,
ar mūsdienu garšu – gan taustāmas, gan gaisīgas. Šoreiz par vienu no mūsu simboliem – iecienītāko un demokrātiskāko transportlīdzekli − Liepājas tramvaju.

Sabiedrība

Līvas tecējumam pa pēdām. Aleksandra Vēgnera nenovērtējamais devums Liepājas vēstures izzināšanā

11.11.2020

1898. gadā – Rūdolfa Pūces izdevniecībā nāca klajā apjomīgs pētījums ”Liepājas pilsētas vēsture”, kurā pirmo reizi ar lielām pūlēm un čaklumu apkopoti līdz tam nezināmi vēstures avoti.

Sabiedrība

Liepājas prese kara gados – no viena grāvja otrā. Un atpakaļ

03.11.2020

Rakstu sēriju sākuši par pirmajām Liepājas avīzēm latviešu valodā, turpinājām stāstīt par mūsu pilsētas presi laikā starp abiem pasaules kariem, bet šoreiz iepazīstināsim ar krasiem pavērsieniem, ko vietējā prese piedzīvoja no 1940. gada vasaras līdz 1945. gada pavasarim.

Sabiedrība

Sirdi tik kņudinošais vārds – latvietis. No kā sākās avīžniecība Liepājā

20.10.2020

Cik raibs ir bijis Liepājas mūžs, tik raibs arī mūsu pilsētā latviešu valodā izdotajiem laikrakstiem. Tie cēluši ļaužu pašapziņu un apklusināti, mudinājuši tautu būt vienotai Tēvzemes interesēs, atkal apklusināti, lai pēc tam kalpotu svešai varai. Un sākuši visu no jauna.

Sabiedrība

Divtūkstošie. Pagātne bija tikai vakar

13.10.2020

Cilvēce vienmēr ir mēģinājusi notvert to mirkli, kas šodienu šķir no pagātnes. Starp ir un bija šķirtne joprojām nav izsakāma nekādās mums zināmās mērvienībās. Un laikam tāpēc viena no svarīgākajām pamācībām, cauri laikiem ejot, skan: dzīvo šodien.

Kultūrvide

Pieci gadi Liepājas mūzikas dzīvē starp divām lielvarām

08.10.2020

Pieci gadi starp 1940. gada sovjetisko laiku un 1945. gada nacistu okupācijas beigām ir posms, kad Latvijas mūzikas dzīve noris ārkārtīgi lielā intensitātē ļoti sarežģītos apstākļos. No vienas puses, notiek aktīva nacionālās kultūras kopšana, no otras, agresīvi tiek piedāvātas un nereti uzspiestas divu karojošo lielvaru – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas – kultūras vērtības. Turklāt mūzikai jāspēj izdzīvot abu pušu filigrānas cenzūras, kara darbības un postījumu apstākļos.

Sabiedrība

Kara ostas darbnīcas – zemei, jūrai un debesīm

07.10.2020

Doki, katlu smēde un kuģu būves nodaļa, mehāniskā darbnīca, lietuve, vagonu būves nodaļa, kokapstrādes darbnīcas, darbarīku darbnīca, presētava un emaljētava, niķelētava un hromētava, aviācijas nodaļa, skābekļa ražotne – tas viss kopā veidoja akciju sabiedrību ”Tosmare”, ko no 1895. gada sauca par kara ostas darbnīcām, bet laikabiedri to dēvēja par veselu rūpniecības pilsētu. Šogad aprit 75 gadi, kopš darbnīcas ar plašo ražošanas spektru no īpašā valsts autonomā uzņēmuma kļuva par akciju sabiedrību.

Sabiedrība

Deviņdesmitie. Mēs bijām kā bērni, kas pirmo reizi ierauga Ziemassvētku eglīti

06.10.2020

Kad pēc 1990. gada 4. maija balsojuma par Neatkarības deklarāciju, atgriezies Liepājā, LPSR Augstākās Padomes deputāts Teodors Eniņš man sacīja, ka viņam bijis kauns skatīties tajās gavilējošajās un prieka asaru pilnajās acīs, kas tautfrontiešu deputātus sagaidīja iznākam no Jēkaba ielas nama, protams, samulsu. Kā viņš, līdz sirds dziļumiem pārliecinātais Latvijas brīvības idejas kaldinātājs, tā var teikt?

Sabiedrība

Redāns Latvijas neatkarības sardzē

30.09.2020

Lai saīsinātu ceļu līdz jūras krastam, dodoties uz Ziemeļu fortiem, jābrauc cauri Zaļajai birzei pa 14. novembra bulvāri. Kreisajā pusē mežs, savukārt labajā pusē tautā sauktās Melnupītes otrajā krastā starp kokiem reizumis pavīd purvains klajums – Tosmares ezers. Vasarā koku lapotne aizsedz bijušā cietokšņa drupas, un neuzmanīgs braucējs aizšauj garām kādai interesantai vietai – redānam. Vietai, kas kopš Latvijas simtgades celta godā kā Latvijas neatkarībai ļoti nozīmīga.

Sabiedrība

Jānis Preiss ar brīvības izjūtu zem buras

29.09.2020

Pasaules un Eiropas čempionu JĀNI PREISU vindsērfings ar tam piemītošo brīvības izjūtu aizrāvis jau bērnībā un notur virs ūdens arī pēc ūdens sportā pavadītiem 36 gadiem. Turklāt izklausās, ka daudzkārtējais pasaules čempions punktu nav gatavs likt, jo, trenējoties kopā ar saviem audzēkņiem, viņš uztur sevi teicamā sportiskajā formā.

Sabiedrība

Indra Pilskalna no Austrālijas senču dzimtajā pusē atgriezās ar vienu čemodānu un vijoli

24.09.2020

Goda istabā Dunikas ”Vamžos” INDRA PILSKALNA dažreiz mēdz domāt, ko gribētu spēlēt. Klavieres, varbūt mazliet vijoli, saksofonu, basģitāru vai kontrabasu? ”Mūzikas instrumenti ir mani draugi,” saka uzņēmīgā sieviete, kura pirms gadiem četriem Austrālijā nopirka vienvirziena biļeti un ieradās senču dzimtajā pusē ar vienu čemodānu un vijoli. Uz palikšanu.