liepājas vēstules

Kultūra

Kārkliņu pāris palīdz dejotājiem Brazīlijā sagatavoties dalībai dziesmu un deju svētkos Latvijā

14.07.2022

”Viņi patiešām neviltoti mīl un savā sirdī glabā Latviju,” pēc viesošanās Ižui pilsētā Brazīlijā, kur latviešu tautas dejas mācīja vienīgajai Dienvidamerikas latviešu deju kopai ”Staburags” un tikās ar vietējiem iedzīvotājiem, apliecina Liepājas Universitātes TDK ”Banga” un vidējās paaudzes deju kolektīva ”Bandzenieki” mākslinieciskā vadītāja Kristīne Kārkliņa un viņas vīrs, ”Bangas” dejotājs Aigars Kārkliņš.

Novados

Vīles tilta vēsture ir sena un interesanta

13.07.2022

To, kā kādreiz cauri Bārtas mežu biezokņiem regulāri kursēja vilciens, kas brauca pāri arī Bārtas upei, var tikai iztēloties, skatoties uz vienu no neparastākajiem industriālā mantojuma objektiem mūspusē, Vīles tiltu, ko mēdz saukt arī par bānīša tiltu.

Novados 1

Dzintars Kudums – no skolas instruktora līdz prezidentes padomniekam

17.06.2022

Kalētnieks Dzintars Kudums sevi salīdzina ar Sprīdīti. Viņa karjera ir pārsteidzoša – no traktormācības instruktora lauku skolā līdz Valsts prezidentes padomniekam nacionālās drošības jautājumos. Pieredzējis lielo politiku, nu viņš atgriezies vectēva mājās Kalētu pagastā un ievēlēts par deputātu Dienvidkurzemes novadā, kur vada Vides jautājumu komiteju.

Futbols

Caurumi žogā, prēmija uzvalkā un pirmie Eirokausi

27.04.2022

Liepājas futbols ik pa laikam piedzīvojis satricinājumus, un daudziem prātā palikusī situācija, kad pēc ”Liepājas metalurga” sporta krāsns izdzišanas aktuāls bija jautājums par Liepājas komandas līdzdalību virslīgā, nebūt nav vienīgā.

Sabiedrība

Liepājas grafiskās identitātes autore Ingūna Elere iepazinusi pilsētas radošo nepareizību

05.01.2022

Ingūnai Elerei Liepājā nav vienas mīļākās vietas. Taču pilsētas grafiskās identitātes autorei tuvs ir šejienes cilvēcīgais mērogs, zaļums, mazās ieliņas. Patīk pat maldīšanās sajūta, kad šķiet, ka bulanžērijai vai tirgum jau jābūt kaut kur tepat, aiz stūra, bet vēl nav. Liepājai strādājot, iepazinusi tās radošo nepareizību, mieru un nemieru.

Sabiedrība

12 jūgendstila mirkļi Liepājas arhitektūrā

01.11.2021

Liepājā saglabājušās ap 70 jūgendstila ēku. Arhitektūras zinātņu doktors profesors Jānis Krastiņš šobrīd strādā pie grāmatas par jūgendstilu Liepājas arhitektūrā – šis pētījums analizēs atsevišķos objektus profesionālā līmenī, uz kādu nevaru pretendēt. Piedāvāju vien ieskatīties un, cerams, ieraudzīt ko agrāk nepamanītu. Izvēlējos divpadsmit no ēkām, lai sniegtu ieskatu stila daudzveidībā un mūsu pilsētas īpatnībās.

Sabiedrība

Ūpapa raksti: Jānis Burkevics un viņa mūžs

27.10.2021

”Cik no bērnības atceros ūpapu, tik viņš sēdēja un rakstīja,” saka Elga Niedola, kas ”Liepājas Vēstulēm” izrāda savu lielāko dārgumu  – biezumbiezu grāmatu ”Mans mūžs”, kurā kaligrāfiskā rokrakstā viņas vectēvs Jānis Burkevics pierakstījis savas atmiņas.

Sabiedrība 1

Vecākās koka ēkas Liepājā

27.10.2021

Staigājot pa mūsdienu Liepāju, nav viegli iztēloties, kāda izskatījās pilsēta 17.gadsimtā. Vējš, smiltis, neregulārs ielu tīkls un haotiski izvietota apbūve, kas visu laiku seko līdzi ostai, kas periodiski aizsērē. Daudz laika ir aizgājis, bet vai kaut kas ir palicis no šīs dīvainās pilsētas starp jūru un ezeru? Jā, un varētu pat teikt – ļoti daudz.

Sabiedrība 2

Kūrorts Liepājā – no cara peldēm līdz SPA

13.10.2021

To, vai Liepājas pašvaldības centieni atjaunot Liepājai kūrortpilsētas slavu un oficiāli iegūt kūrorta statusu Ekonomikas ministrijā nesīs vērā ņemamus rezultātus, rādīs laiks, bet jau 19.gadsimta 30.gados Liepāju par labu atpūtai un ārstniecībai atzina pats Krievijas cars ar ģimeni. Turklāt būtiski, ka varam ne vien tīksmināties par aizgājušajiem laikiem, bet arī runāt par kurortoloģijas piedāvājumu mūsdienās un iespējamo attīstību nākotnē.

Novados

Velga Vītola: "Ziemupe izaugusi par brīnišķīgu pērli Latvijas tūrisma un kultūras kartē"

06.10.2021

Mierpilna, pašpietiekama un laimīga. Velga Vītola šai trauksmainajā un neziņas pilnajā laikā ir kā malks svaiga gaisa. Viņa, dzimusi un augusi Ziemupē, tagad ir māksliniece un Imanta Ziedoņa muzeja krājumu glabātāja. Piedalījusies arī astoņu sēriju dokumentālajā filmā ”Ceļā ar Baronu”, ko televīzijā sāka demonstrēt martā.

Sabiedrība

Jānis Mencis – skolotājs ar lepnumu par savu darbu

01.09.2021

Skan mazliet savtīgi, taču mēs, liepājnieki, varam būt pateicīgi vēstures nesaudzīgajiem ratu riteņiem, ka par savējo varam saukt profesoru Jāni Menci. Lielu cilvēku visās iespējamās nozīmēs – gan augumā, gan gara spēkā, gan attieksmē pret dzīvi un savu matemātiķa profesiju. Viņš bija Skolotājs, jā, tieši tā – Skolotājs ar lielo burtu, kurš allaž par godu uzskatījis to, ka var skaitļu pasaulē ievadīt pašus mazākos bērnus.

Novados 1

Kazdangas pils. Baronu Manteifeļu dzimtas lolojums

25.08.2021

Vācu baroni bieži ir pelti un nīsti, taču nenoliedzams ir fakts, ka gadu simtiem daudzviet no viņiem bija atkarīga konkrētās vietas attīstība un dzīves ritējums, turklāt arī šodien Latvijas ainavu grezno tieši baronu celtās pilis. Viens no spožākajiem klasicisma stila pieminekļiem Kurzemē atrodas netālu no Liepājas. Tā ir Kazdangas pils, kurai pamatakmeni 1800.gadā lika barons Karls Gothards Ernsts fon Manteifelis. Šī dzimta bija viena no lielākajām zemes īpašniecēm Kurzemē un Kazdangā saimniekojusi 300 gadu.

Sabiedrība

Trīsvienības ērģeles un to būvētāji. Darbs mūža garumā

11.08.2021

Gandrīz katrs liepājnieks šodien pateiks un pamatoti leposies, ka Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas ērģeles joprojām ir lielākās mehāniskās traktūras ērģeles pasaulē. Tomēr to, ka aiz tā visa stāv kādas vienas personības nerimtīgs darbs mūža garumā un piecu ērģeļbūvētāju pienesums, zinās retais.

Sabiedrība

Inteliģentais dumpīgums. Oļģerta Krodera Liepājas laiks

09.08.2021

Leģendārā latviešu režisora Oļģerta Krodera izaicinošā uzdrīkstēšanās, iestudējot pasaules dramaturģijas šedevrus Liepājas teātrī pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, vēl daudziem ir atmiņā – Šekspīrs, Šillers, Čehovs, Tolstojs, Viljamss…

Kultūra

"Esmu saukts galvenokārt cilvēces ciešanu izcelšanai". Miķelis Pankoks

04.08.2021

”Esmu saukts galvenokārt cilvēces ciešanu izcelšanai, lai parādītu viņas tālo ilgu svētlaimi…” jaunībā dienasgrāmatā ieraksta Miķelis Pankoks (1894–1983), dzimis un izaudzis Nīcas Jūrmalciema kāpās jeb Lejnieku ”Veckupšos”. Jūrā, zvejnieka dēls būdams, viņš iegūst nepatiku pret visa dzīvā bendēšanu, kaut tās ir tikai mencas.

Sabiedrība

Zem pilsētas slēpjas eju un pazemes telpu labirints. Mīti un realitāte

28.07.2021

Rokot dārzu, pazemē iekrīt lāpsta; izbūvējot piebrauktuvi, kāds atrok tādu kā eju; pastaigas laikā vēl cits iemaldās īstā alu labirintā… Tās ir tikai dažas epizodes no liepājnieku piedzīvojumiem, kas atklāj Liepājas noslēpumu – zem pilsētas slēpjas vesels eju un pazemes telpu labirints!

Sabiedrība

Mīlas priesterieņu ceļi un neceļi. 300 gadu sena prostitūcijas vēsture Liepājas ielās un namos

14.07.2021

Liepājā, kā jau ostas pilsētā, vissenākā amata piekopējas – prostitūtas – darbojušās visos laikos. Bordeļi jeb meitumājas bijušas daudzviet pilsētā, un ar dažu labu vietu saistīti anekdotiski atgadījumi. Kaut arī neatminamies redzējuši vēju pilsētā sarkanus lukturus, kas vēstītu par naktstauriņu tempļiem, arī jauno laiku vēsturē jāizdara atzīmes par šo tēmu.

Sabiedrība

Ar sirdi par savu valsti. Par latviešu karavīru cīņu ceļiem un raibajām kara gaitām

09.06.2021

1920.gada 11.augustā Rīgā starp Latviju un Padomju Krieviju parakstīja miera līgumu ”uz mūžīgiem laikiem”. Bija noslēdzies viens no svarīgākajiem posmiem mūsu valsts tapšanā, kurā Latvijas armija ar militāriem līdzekļiem bija izcīnījusi valsts neatkarību. Par latviešu karavīru cīņu ceļiem un raibajām kara gaitām vēstures entuziasts Juris Raķis sarunājās ar kazdandznieku Gundaru Siseni.

Sabiedrība

Kā Liepājā pirms vairāk nekā 100 gadiem ķeizaru gaidīja. Vislielākās galvassāpes darīja Liepājas fabriku strādnieki

02.06.2021

Jānis Burkevics savus atmiņu pierakstus sāka veikt 1891. gadā biezā grāmatā ar nosaukumu ”Mans mūžs”. Šoreiz no vairāk nekā 2000 apdzeltējušajām lappusēm, kas glabājas viņa mazmeitas Elgas Niedolas ģimenē, izvēlējāmies stāstu par Krievijas ķeizara sagaidīšanu Liepājā.

Sabiedrība

Latviešu mēle – aizstāvamā un aizstāvētāja. Kā valoda un valsts cīnījās par vietu zem saules

01.06.2021

Valoda. Tajā mēs domājam, runājam. Ar to mēs dzīvojam, veidojot vienotu nāciju. Bez valodas nav mūsu kā sociālu būtņu un mēs nespējam apzināties savu nacionālo piederību. Valoda rada kultūru. Bez kultūras nav iespējams izveidot nacionālu valsti. Turpmāk par valodu un valsti līdz 1940.gadam.