Lietuvā, Būtiņģes naftas terminālī, pārkraujot naftas produktus, notikusi naftas noplūde jūrā. Tas nav pirmais gadījums, kad šādi tiek piesārņota Baltijas jūra. Ceturtdien pulksten 5.04 mūsu Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs saņēma ziņojumu no Klaipēdas kolēģiem, ka pārkraušanas laikā Būtiņģes terminālī no tankkuģa “Stena Antarctica” naftas produkti noplūduši jūrā, informēja Krasta apsardzes dienesta Preses virsniece Liene Ulbina.

Ņemot vērā laika apstākļus un to, ka pēc prognozēm vējš arī tuvākajā laikā virzīs šo piesārņojumu uz Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, pieņemts lēmums nosūtīt uz notikuma vietu Gaisa spēku dežurējošo helikopteru ar Vides un Krasta apsardzes dienesta speciālistiem, lai precizētu piesārņojuma atrašanās vietu un apjomu.

Lietuvas puse skaidro, ka Būtiņģes naftas terminālī Kaimanu salās reģistrētā tankkuģa “Stena Arctica” izkraušanas laikā Baltijas jūrā noplūdis neliels daudzums naftas. Uzņēmuma “Mažeiķu nafta” preses sekretārs Jaceks Komars informēja, ka negadījums noticis ap pustrijiem naktī uz 31.janvāri. Kāds jūrnieks ieraudzījis, ka naftas vada un kuģa savienojuma vietā noplūst nafta. Tūlīt naftas pārsūknēšana pārtraukta. Noplūde varētu būt notikusi divu iemeslu dēļ – vai nu savienojums starp kuģi un termināli nav bijis pietiekami labi nostiprināts, vai arī nav izturējusi savienojuma blīve, pieļauj atbildīgie. Galīgais slēdziens tikšot paziņots pēc izmeklēšanas.

J.Komars skaidro, ka jūrā izlijusi jēlnafta, nevis kāds no naftas produktiem. Noplūdušās naftas daudzums pagaidām precīzi nav zināms. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, jūrā nonākuši vairāk nekā 200, bet mazāk nekā 500 kilogramu jēlnaftas. Tā izveidojusi aptuveni 50 kvadrātmetru lielu piesārņojuma plankumu.

Ceturtdien Lietuvas atbildīgās struktūrvienības strādāja, lai piesārņojumu likvidētu. No rīta notikuma vietā ieradās glābēju kuģis no Klaipēdas, kas uzstādīja bonus ap piesārņojuma vietu, norobežojot naftas plankumu. Pēcpusdienā sāka savākt noplūdušo naftu, to darīja uzņēmuma “Mažeiķu nafta” glābšanas dienesta ļaudis. J.Komars pauž pārliecību, ka izplūdušo naftu izdošoties savākt un Latvijas ūdeņus tā nesasniegšot. Mūsu Krasta apsardzes kuģis “Varonis”, kas aprīkots ar naftas seku likvidācijai nepieciešamo, Liepājā gaidīja signālu, lai nepieciešamības gadījumā dotos palīgā savākt naftu.

JS KAD un Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde, pārvietojoties ar helikopteru, apskatīja piesārņoto jūras rajonu ap Būtiņģes termināli un konstatēja aptuveni 2 km garu naftas produktu joslu virzienā no Būtiņģes termināļa bojas uz Lietuvas krastu. Latvijas speciālisti prognozē, ka lielākā daļa piesārņojuma tuvākajā laikā tiks izskalota Lietuvas krastā Sventājas rajonā. Tomēr pastāvot iespēja, ka daļa naftas produktu, kas būs palikuši jūrā, mainoties vēja virzienam, pārvietosies gar Latvijas piekrasti.

Ņemot vērā nelielo piesārņojuma apjomu, Lietuvas puse nav lūgusi Latvijas Jūras spēku Krasta apsardzes dienestu iesaistīties naftas savākšanas operācijā.

Pēdējā naftas produktu noplūde notika 2005.gadā. Toreiz, par laimi, Latvijas ūdeņi un piekraste netika piesārņota. Taču gadsimtu mijā bija vairākas reizes, kad piesārņojums nokļuva pie mums. Trijos termināļa darbības gados bija trīs nopietnas avārijas. To iemesli bija dažādi – gan noplūdes pārkraušanas darbu laikā, gan arī plīsa cauruļvads. Piesārņojums tika izskalots Latvijas piekrastē – tas nopietnas problēmas sagādāja gan Rucavas, gan Nīcas pašvaldībām.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”