Agnese Matisone: Pavasara klusums Liepājā
Gribu rakstīt par pavasari. Par atmodu, parka tīrīšanu un sēšanu uzartā laukā. Pavasara sākumu var saistīt ar konkrētu datumu vai svētkiem, bet atmoda dabā un pilsētā ierodas jau agrāk. Pavasaris atklājas ikdienas darbos. Pusdienas pārtraukumā izvēlos veldzēt skatu jūras plašumā. Lai arī apkārt dzirdamas sarunas par pieaugošo bezdarbnieku skaitu Liepājā, ir parka “gariņi”, kas pavisam klusi atsvabina apstādījumus no pērnām dabas drazām.
Piejūras parkā valda zināms klusums, netālu šalc jūra, kaut kas čabinās. Kundzīte piesaulītē no krūmu pudura rūpīgi grābj ārā lapas. Mierīgas un klusas ir viņas kustības, pārliecinošas. Kundzītei vaigi iesārti no svaiga gaisa un fiziskas nodarbes. Viņa nopūšas un piesēž uz soliņa. Pie mazu gabalu tālāk esošā koka stumbra piestiprināts putnu būris, strazds aizrautīgi dzied savu sveicienu saulei. Agrāk latviešiem putnu dziesmas bija zīme – jāsākas sējai. Vai mūslaikos varam un spējam sākt no uzarta un glīti apstrādāta lauka? Varbūt par daudz atskaites punktu savā ceļā liekam – jauns gads, jauns pavasaris, jauna dzīve… Spilgtā saule izgaismo arī ne tik pievilcīgus pilsētas vaibstus. Tie sašķiebti nomalē. Pavasara smaids iesprūst cilvēku izmestos atkritumos vietās, kuras ir nost no sabiedrības acīm. Draudzene piebilst – asaras pārvēršas dzeltenos taureņos un aizlido!
Ļaudis dodas baudīt zemnieku un zvejnieku sarūpētos labumus uz sestdienas “Zaļo tirgu”. Tur medus, Latvijā audzēti zaļumi, dabiskas sulas, zivis un vēl… Lieldienu olas pilsētā sadīgušas vienlaicīgi ar krokusiem un rabarberu īkšķīšiem. Sauli mums visiem!
Agnese Matisone,
pavasara procesu vērotāja