Ilgus gadus strādāju namu apsaimniekošanas nozarē. Kad klients saņem rēķinu, viņam nav jautājumu vai tie ir ļoti reti, cik maksā kubikmetrs ūdens, megavatstunda enerģijas jeb siltums.

Ļoti minimāli, bet ir prasīts par atkritumu apsaimniekošanas izmaksām, kuras salīdzinājumā tiešām ir grandiozas.

Taču lielākoties šo izdevumu pozīcijas rēķinos cilvēki uztver kā pašu par sevi saprotamu.

Bet iedzīvotājiem vairāk jautājumu un uztraukums ir par mājas uzkrājuma fondu, dažkārt prasa – kāpēc ir tik dārga apsaimniekošanas maksa par ikdienas mājas uzturēšanas darbiem? Kaut tā kopumā tiešām nav liela. Runājam ar māju iedzīvotājiem diendienā, skaidrojam, kur rodas šīs maksas un kāpēc.

Par apsaimniekošanas maksas lielumu vienojamies ar dzīvokļu īpašniekiem, slēdzot pārvaldīšanas līgumus. Maksa ir atkarīga no tā, ko iekļauj – attiecīgi par kādu summu strādājam. Mūsu piedāvājums ir, ka tas ir no 10 centiem par kvadrātmetru, ir arī mājas, kurās ir 35 centi.

Maksa ir atkarīga arī no tā, kādā tehniskā stāvoklī ir māja, cik tajā jāiegulda, tādēļ katrai mājai maksa atšķirīga, bet vidēji mūsu pārvaldītajās mājās ir no 10 līdz 20 centiem.

Taču atsevišķi vēl ir stāsts par mājas uzkrājuma fondu. Daudz par šo ir jāstāsta, bet

bieži iedzīvotāji neieklausās, nav izpratnes, kādēļ tas ir vajadzīgs – kāpēc ir jāmaksā vēl par kaut ko?

Lai gan atkritumu maksa sen sit pāri šim.

Arī par to mēs vienojamies atsevišķi un vienojamies ar dzīvokļu īpašniekiem. Piemēram, iemaksa uzkrājuma fondā ikdienā ir 35 centi par kvadrātmetru. Bet, ja ir kādas problēmas mājā vai grib ko izdarīt, lai to nebūtu, saucam mājas sapulci un runājam, ka vajadzētu kaut uz laiku palielināt iemaksas mājas uzkrājuma fondā, jo, piemēram, mājai vajag jaunas ārdurvis.

Ja ir kāds lielāks darbs, piemēram, nomainām jumtu, tad var būt, ka, teiksim, trīs gadus iemaksa pieaug līdz 1 eiro kvadrātmetrā.

Daudz komunicējot, var panākt, ka cilvēki paši diezgan par to interesējas, cik un ko var izdarīt.

Jo jāņem jau vērā, ka tā ir pašu iedzīvotāju nauda, kas krājas mājas kopējā maciņā, – tās ir iedzīvotāju rūpes par pašu māju, lai sagādātu vai izdarītu nepieciešamo un dzīvotu labāk.

Jaunā paaudze to izprot – būs nauda, varēsi tik un to izdarīt.

Runājam arī par to, kā var kādu izdevumu pozīciju samazināt. Piemēram, par tiem pašiem atkritumiem – stāstām par šķirošanas iespējamību.

Nevar arī nepieminēt namus, kurās ir nomainīta apkures sistēma uz horizontālo. Katrs pats var atbildēt par to, cik un kā vajag, tāpat arī renovētajās mājās – situācija ar izmaksām par pakalpojumiem uzlabojas. 

Jāteic, ka arī daudz pozitīvu lietu pa gadiem izdarīts, piemēram, siltumenerģijas, siltumapgādes jomā. Kādreiz bijām pirmrindnieki ar lieliem rēķiniem, taču tagad redzam, ka “Liepājas enerģijas” gadu gaitā izdarītie ieguldījumi atmaksājas.

Joprojām pastāv arī parādnieki, un tie lielākoties ir vieni un tie paši cilvēki.

Tādi, kuriem liekas, ka viņi maksās vien tad, kad paliks pāri, tas ir, rēķinu apmaksa nav prioritāte. Un tad mums ik pa diviem mēnešiem jāzvana, jātur roka uz pulsa, jāprasa, kas noticis, jāatgādina. Kad viņus pakustina, bieži nauda tomēr rodas.

Ir atsevišķi gadījumi, kad cilvēks tiešām nonācis finansiālās problēmās, tad esam pretimnākoši, piemēram, situācijā, ja cilvēks palicis bez darba.

Una Rumba, SIA “Labi nami” māju pārvaldniece