Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Arnis Jekste: Eiropas nauda izlietota lietderīgi

Arnis Jekste: Eiropas nauda izlietota lietderīgi
Foto: liepajniekiem.lv
29.04.2014 07:00

Arnis Jekste, CSDD Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks

Viennozīmīgi pozitīvi vērtējams ir tas, ka satiksmes
infrastruktūra Liepājā ir sakārtota un ir izdevies piesaistīt Eiropas
finansējumu. Ir realizēti pat projekti, par kuriem tika spriests gadu
desmitiem, piemēram, Zirņu un Ganību ielas rekonstrukcija, šis ziemeļu dienvidu
koridors. Šajā gadījumā ir veiksmīgi izdevies to izbūvēt, tādā veidā satiksmi
sadalot un plūsmu palielinot. Veiktspēja ielām ir kļuvusi daudz lielāka. Tie,
kas brauc tranzītā vai no viena pilsētas gala uz otru, protams, var izbraukt
daudz ērtāk.

Pilsētas plānā skatoties, apzinātas arī stratēģiskās vietas,
piemēram, osta. Līdz ar to arī tranzītielām ir lielāka prioritāte un tās tiek
izbūvētas, sakārtotas. Paskatoties stratēģiskajos plānos tālāk, ir iezīmētas
arī vadlīnijas, kur vēl nepieciešams veikt uzlabojumus, kur šobrīd jau
izbūvētajām ielām vēl varētu būt turpinājums.

Šeit var minēt Parka ielu, kur iecerēts pārvads pār
dzelzceļu, kas savienotu Jaunliepāju ar Laumas rajonu, kā rezultātā mazāka
noslodze noteikti būtu Raiņa ielai, būtu ērtāka nokļūšana Laumas rajonā. Šobrīd
tas ir izdarāms tikai pa Raiņa ielu vai pa Pulvera ielu, kas, kā zināms, ir
liels attālums. Tāpat zināms, ka šajos abos posmos ir dzelzceļa pārbrauktuves.

Ja tiktu izbūvēts pārvads, tas būtu grandiozs projekts. Bet,
protams, tas šobrīd izskatās tāls mērķis. Līdzīgi kā Zirņu ielas rekonstrukcija
prasīja daudzus gadus, līdz radās tai finansējums. Plānots, ka pārvadam arī
tramvajs ies pāri, tādēļ ir skaidrs, ka tas vēl vairāk sadārdzinās projekta
izmaksas.

Ja runājam par piezemētākiem plāniem, tad šogad pēc Zemnieku
ielas sakārtošanas, kas šobrīd jau notiek, paredzēts sakārtot arī mazās ielas
starp Parka, Zemnieku un Brīvības ielām. Tāpat Dūņu un Meldru ielā paredzēta
apgaismojuma izbūve. Arī Karostā, kur jau daļa ielu sakārtotas, darbi
turpināsies. Tas viennozīmīgi ir pozitīvi.

Ja skatāmies uz lietām, kas šajos projektos iezīmējušās no
satiksmes drošības viedokļa, tad man šķiet, ka pilsētai būtu jāpadomā par Zirņu
un Salmu ielas krustojumu. Neilgā laika posmā šajā vietā cita citai sekoja
vairākas avārijas, tika sabojāts žogs. Iespējams, vainīgs bija ātrums vai
apreibinošas vielas, bet tumsā šajā krustojumā ir grūti redzēt, ka Zirņu ielā
ir līkums. Varbūt ir vērts padomāt par 
904.ceļa zīmes uzstādīšanu, kas brīdina par līkumu.

Otra vieta, kur reizēm notiek negadījumi, ir pagriezienā aiz
krustojuma ar Jauno ielu. Arī tur vieglais auto bija pamanījies neizbraukt
līkumu.

Bieži nākas dzirdēt, ka ir izbūvētas ielas un ir
ierobežojumi to platumā, konfigurācijā. Protams, tādus uzliek privātīpašumu
robežas un tamlīdzīgi, bet ir jau arī standarti, kas paredz, cik platām ielām
ir jābūt. Sāpe ir par lielgabarīta transportlīdzekļiem – kravas transportu,
autobusiem. Sekas nereti redzamas – luksofori, arī gājēju, ir tik tuvu
brauktuvei izbūvēti, ka tā saucamās cepurītes tiem ir norautas.

Arī tas no satiksmes drošības viedokļa ir būtiski. Ticu, ka
viss ir būvēts atbilstoši standartiem, bet, visticamāk, pēc minimālā attāluma.
Tādēļ rodas saspiestības sajūta ceļu satiksmē.

Ikdienā, uz situāciju veroties no satiksmes drošības
viedokļa, esmu secinājis, ka daudziem autovadītājiem būtu vērts ieskatīties
satiksmes noteikumos, kā pareizi nogriezties no vienvirziena ielas pa kreisi.
Vienvirziena ielā tas ir jādara no kreisās malējās joslas. Bieži nākas vērot,
ka cilvēki vai nu apjūk, vai arī nesaprot, piemēram, no Ezera ielas
izgriežoties uz Zirņu ielu, ka ir jāieņem kreisais malējais stāvoklis, jo
vienvirziena iela beidzas. Protams, var apmulst: esi uz vienvirziena, vai
divvirzienu ielas, taču tam paredzētas ceļa zīmes, kas jaunizbūvētajos ceļa
posmos izliktas pietiekošā daudzumā.

Ja runājam par lietām, kurās vēl augt un kuras mazliet
pamainīt, tad ir mazās ielas, piemēram, Bērzu iela, kas labi saremontēta. Diemžēl,
braucot pa Bērzu ielu Ed.Veidenbauma ielas virzienā, labajā pusē nezinātājam
grūti pamanīt ceļa zīmi ”Dodiet ceļu!”, pirms šķērsot Ed.veidenbauma ielu, jo
zīme ir aizsegā. Iebraucējiem tas var radīt avārijas situācijas un bīstamību.

Iedzīvotāji Transporta komisijā izrādījuši iniciatīvu un
devuši priekšlikumus. Atverot jauno tramvaja līniju M.Ķempes ielā, iedzīvotāji
saskārās ar to, ka, lai apgrieztos, nācās braukt līdz ielas galam. Ir rasts
risinājums – rīkojuma zīmes tiks nomainītas un apgriešanās manevrs būs atļauts.
Līdz ar to tiem, kuri vēlēsies izbraukt no pagalmiem, atliks vien veiksmīgi
sadalīt satiksmes telpu ar tiem, kas brauc pa ielu.

Tāpat ieteikts pilnveidot regulējamo krustojumu pie
tirdzniecības centra ”Baata”, lai autobraucējiem nebūtu ilgi jāgaida, kad nenāk
tramvajs. Cik man zināms, šis jautājums tiks sakārtots, lai nebūtu dīkstāves
autovadītājiem.

Ar to gribu teikt, ka arī nesen realizētos projektus, ja
iedzīvotāji iesaka pilnveidošanu, var uzlabot. Tas ir iespējam, ja nepieciešams
regulēt luksoforus vai izvietot ceļa zīmes, bet, protams, nav iespējams veikt
ielu platuma pārbūves.

Šobrīd galvenās ielas pilsētā lielos vilcienos jau ir
sakārtotas, tādēļ varētu sākt runāt par mazākām ielām, kur ir bedres, kā arī
iekšpagalmiem. Taču attiecībā uz minētajām vietām ir dīvaina situācija. Ja tiek
veikta rekonstrukcija un noasfaltēts ceļa sagums, tad drīz vien Transporta
komisija saņem iesniegumu ar lūgumu uzstādīt mākslīgo valni. Jo, ja ceļš kļūst
līdzens, palielinās ātrumi. Un tad prasa līdzeno un gludo ceļu uztaisīt ar
kalnu, lai mazinātu ātrumus. Nav jau gan labi tā teikt, bet reizēm pa kādai
bedrei kalpo arī kā ātruma regulators, jo, kā zināms, iekškvartālos ir daudz novietoto
transportlīdzekļu, šaurākas vietas, spēlējas bērni.

Nevar izslēgt iespēju, ka nākotnē pilsētai, turpinot
palielināties transportlīdzekļu skaitam, nāksies risināt jautājumu par
automašīnu novietošanu dzīvojamajos rajonos. Ja notiek nelaimes un mikrorajonu
šaurajās ieliņās un daudzdzīvokļu māju pagalmos jāiekļūst, piemēram,
ugunsdzēsējiem vai Ātrās palīdzības mediķu operatīvajam transportam,
speciālajam transportam iekļūt ir grūti. Tā kļūst aizvien lielāka problēma.

Autobraucēju vēlme, lai tiktu pārbūvēts Siena tirgus
laukums, brauktuvi noklājot ar asfalta segumu, diezin vai īstenosies. Cik man
zināms, Siena tirgum ir kultūrvēsturiska vērtība, līdz ar ko no
pilsētplānošanas viedokļa tur nekad nevarēs būt asfalts.

Manuprāt, attiecībā uz Siena tirgu ir cita sāpe – tas šobrīd
pārvērsts par tādu kā mazo stacijas laukumu, kur koncentrējas liels autobusu
skaits. Man šķiet, autobusu novietošanai piemērotākas vietas būtu M.Ķempes
ielas gals, pilsētas dienvidrietumi un stacija. Savukārt pilsētas iekšējās
satiksmes tīklā pārvietoties var ar tramvaju u.c. Koncentrēt šādu autobusu
skaitu pilsētas centrā, manuprāt, nav īsti pareizi.

Liepājā veiksmīgi sakārtojusi brauktuves, piesaistot Eiropas
finansējumu. Ja nebūtu rekonstruēta Brīvības iela, mēs noteikti runātu par
ievērojamu skaitu bedrēs sabojātiem transportlīdzekļiem. Ilgtspējīgi domājot,
galveno ielu sakārtošana bija pareizs risinājums. Ceru, ka turpmāk būs iespējas
realizēt vēl citus, jau iezīmētus projektus.

Šobrīd tiek plānoti darbi Ganību ielā posmā no Jaunās ielas
līdz Kungu ielai. Šajā posmā tiks rekonstruēta brauktuve, kā arī sakārtota
viena no bīstamākajām vietām no satiksmes drošības viedokļa. Tā ir gājēju
pāreja Dārzu ielā, kur gājējiem jāšķērso divas joslas, turklāt aizsegu rada ne
vien ielas malā augošie koki, bet nereti arī pie autoservisa novietotie
transportlīdzekļi.

Visticamāk, ka šajā vietā būs izmaiņas satiksmes
organizācijā, kas uzlabos drošību. Domāju, ka šajā vietā veidojama regulējama
gājēju pāreja, kā tas ir vairākās vietās Brīvības ielā, kur gājējiem jāšķērso
vairākas joslas. Es kā autovadītājs pie regulējamām gājēju pārejām jūtos
drošāk, man nav jāzīlē, vai kāds nenāks – galveno uzmanību var pievērst
luksofora signālam.

Pakāpeniski, bet daudzas vietas pilsētā ir sakārtotas. Var
daļēji piekrist tiek autobraucējiem, kuri sūdzas, ka pilsētā ir par daudz
luksoforu, bet citu risinājumu satiksmes organizācijai no drošības viedokļa es
neredzu. Alternatīva būtu pazemes tuneļi vai gaisa tilti gājējiem. Piemēram,
Zirņu ielu veiksmīgi var izbraukt, ja trāpa uz zaļā viļņa.

Jāņem vērā, ka gadījumā, ja nebūtu šo regulējamo gājēju
pāreju, intensīvas satiksmes ielās gājējiem būtu jāiet līdz tuvākajam
regulējamajam krustojumam. Pieredze rāda, ka tikai retais gājējs tā rīkotos.
Vairums šķērsotu ielu, apdraudot satiksmes drošību. Un gan jau pirms regulējamo
pāreju izbūves ir analizēta gājēju plūsma, ņemot vērā izglītības iestādes,
daudzdzīvokļu mājas, apdzīvotības blīvums utt.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz