Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) nosūtīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšniekam Oskaram Āboliņam iesniegumu, kurā lūdz atcelt VUGD Kurzemes reģiona brigādes (KRB) komandiera Andreja Beļakova 2013.gada 11.decembra rīkojumu Nr.22-12-1.1/188 ”Par disciplinārsoda piemērošanu Jānim Seņkānam”.

LIDA uzskata, ka piemērotais sods J.Seņkānam nav pamatots, neatbilst visiem lietas faktiskiem apstākļiem.

Netika ņemts vērā, ka 2013.gada 25.novembrī Kurzemes televīzija uz pasākumu Zolitūdes traģēdijas bojāgājušo VUGD darbinieku klusuma piemiņas brīdi ieradās pēc KRB vadības aicinājuma. KRB, kā Iestāde, neveica darbinieku informēšanas pasākumus, instruktāžu, kā pareizi darbiniekiem uzvesties pasākuma brīdī, kad notiek televīzijas filmēšana. Darbinieki netika instruēti, vai drīkst atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, uz kādiem jautājumiem aizliegts sniegt atbildes. Netika izskaidrots, vai darbinieki drīkst presei paust savu personīgo viedokli.

Dienesta izmeklēšanā nav gūts apstiprinājums, ka J.Seņkāns būtu paudis VUGD viedokli. Blakus J.Seņkānam atradās Iestādes vadība, kura neatturēja J.Seņkānu no kontaktēšanas ar Kurzemes TV.

LIDA uzskata, ka iedzīvotājiem jābūt informētiem par VUGD KRB iespējām rīkoties atbilstošā situācijā un maldināšana, patiesības slēpšana no sabiedrības ir nepieļaujama un pat kaitnieciska, jo tiek grauta VUGD reputācija, kas var novest pie nepareizas situācijas novērtēšanas un nesavlaicīgas palīdzības saņemšanas, ja rastos līdzīga Zolitūdes traģēdijai situācija (to pierādīja 1986.gada 26.aprīlī Černobiļas atomelektrostacijas katastrofa).

Kā norādīts LIDA iesniegumā, līdz šai dienai nav veikti pasākumi, lai izvērtētu Zolitūdē veiktos glābšanas darbus un izanalizētu tos ar KRB darbiniekiem, ņemot vērā arī J.Seņkāna pausto personīgo viedokli Kurzemes TV. Tādējādi ne tikai iedzīvotāji nav informēti par KRB iespējām veikt attiecīgus glābšanas darbus, bet arī KRB darbinieki nav atbilstoši apmācīti, instruēti, trenēti un pietiekami informēti par atbilstošu rīcību, kontaktējoties ar presi.

LIDA norāda, ka Kurzemes Televīzijai personīgos viedokļus pauda vairāki KRB darbinieki. Kurus no tiem izvēlējās parādīt televīzijā, paliek Kurzemes TV ziņā. Taču KRB komandiera pienākums, kurš uzaicināja Kurzemes TV uz pasākumu, bija jānosaka, ko filmēt, ko rādīt TV skatītājiem. Tas netika izdarīts. Lemt, ko rādīt Kurzemes TV, sakarā ar uzfilmēto sižetu un izklāstītajiem KRB Liepājas 1. un 2.daļas darbinieku viedokļiem, tika atstāts pašas Kurzemes TV ieskatā. Tātad KRB vadība bija vienaldzīga, kas tiek filmēts, intervēts un kas tiek rādīts iedzīvotājiem. Uzlikt atbildību par mazsvarīgu personīgo pausto Kurzemes TV viedokli uz J.Seņkānu, nozīmē pakļaut šo darbinieku nepamatotai acīmredzamai vajāšanai.

Dienesta izmeklēšana veikta sasteigti, pavirši, nekvalitatīvi, bez visu lietas faktisko apstākļu noskaidrošanas. Nav ņemts vērā, ka visi KRB Liepāja 1. un 2. daļas darbinieki Kurzemes TV stāstīja, ka pēc notikušas traģēdijas emocionāli jūtas diezgan nospiesti1. Jau vien pie šādiem apstākļiem nebija pamata ierosināt disciplināro lietu pret J.Seņkānu.

Dienesta izmeklēšanā nav izvērtēts, vai KRB darbinieki ir atbilstoši apmācīti, kā pareizi sniegt atbildes uz žurnālistu jautājumiem TV kameras priekšā. Nav noskaidrots, vai šādas apmācības veiktas ar J.Seņkānu. LIDA zināms, ka sniegt atbildi TV kameras priekšā J.Seņkānam nācās pirmo reizi. Pēc klusuma brīža atbildēt uz jautājumu TV kameras priekšā bija J.Seņkānam papildus satraukums. Emocionālais stāvoklis bija nospiests, drūms, jo notiek trīs kolēģu bēres, kuri gāja bojā glābšanas darbos.

LIDA uzskata, ka Jānis Seņkāns, kā amatpersona, ar savu uzvedību un rīcību veicina sabiedrības uzticēšanos VUGD un KRB, piedaloties ugunsgrēku dzēšanā, glābšanas darbos un daudzos citos pasākumos. No iedzīvotājiem sūdzības par J.Seņkāna uzvedību un rīcību nav saņemtas, arī pēc Kurzemes TV raidījuma. Tāpēc apvainot J.Seņkānu neētiskā rīcībā nav pamata. Nav arī pamata apvainot J.Seņkānu, ka viņš ir pārkāpis noteikumos noteikto: ”amatpersona darba laiku izmanto amata pienākumu pildīšanai”. Rīkojumā un dienesta izmeklēšanas materiālos nav apstiprināts un pierādīts, ka J.Seņkāns, kā amatpersona, būtu izmantojis darba laiku pretēji amata pienākumu pildīšanai.

Tāpat neatbilst faktiskiem lietas apstākļiem pārmetumi par J.Seņkāna ētikas kodeksa neievērošanu: ”Tiklīdz amatpersona saņem uzaicinājumu uz tikšanos ar sabiedrības vai plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem kā Iestādes pārstāvis, par to informē vadītāju un Iestādes Sabiedrisko attiecību nodaļu”. J.Seņkāns nebija saņēmis uzaicinājumu uz tikšanos ar sabiedrības vai plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem kā Iestādes pārstāvis, tāpēc nebija nepieciešamības informē vadītāju un Iestādes Sabiedrisko attiecību nodaļu par šādu tikšanos. Vēl jo vairāk, Kurzemes TV bija saņēmusi uzaicinājumu no KRB vadības ierasties Liepājas 1.daļā un Liepājas 2.daļā uz piemiņas klusuma brīža pasākumu. KRB komandieris bija informēts par pasākuma filmēšanu un par to, ka notiks saruna starp Kurzemes TV žurnālistiem un KRB Liepājas daļas amatpersonām. Filmēšana notika KRB komandiera klātbūtnē un ar tā piekrišanu. Tādējādi faktiskie lietas apstākļi neatbilst rīkojumā izklāstītajiem lietas apstākļiem.

Rīkojumā Nr.22-12-1.1/188 norādīts: ”2013.gada 18.oktobrī pret J.Seņkānu tika ierosināta disciplinārlieta (ar Iestādes KRB 2013.gada 03.oktobra rīkojumu Nr.22-12-1.1/182 “Par disciplinārlietas ierosināšanu pret Jāni Seņkānu”, J.Seņkāns iepazinies 2013.gada 03.decembrī)”. Disciplinārlieta pret J.Seņkānu tika ierosināta ar atpakaļejošu datumu. Tādējādi ir pārkāpts labas pārvaldības princips, ko nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta prasības.

LIDA norāda, ka konstatējot disciplīnas pārkāpumu vienlaikus nepieciešams noskaidrot un izanalizēt pārkāpuma cēloņus, ieteikt pasākumus pārkāpumu turpmākai novēršanai. Diemžēl šajā gadījumā tas netika izdarīts. Viennozīmīgi var apgalvot, ka šāda veida ”pārkāpumi” turpināsies, jo nav noskaidrots pārkāpuma cēloņi, ja tāds ir bijis, nav izstrādāts pasākuma plāns to novēršanai. Ar sodīšanas metodēm izskaust it kā J.Seņkāna nodarīto pārkāpumu nav iespējams. To pierāda VUGD Latgales reģiona brigādes, Daugavpils 4.daļas vecākā inspektora Dmitrija Karpova sodīšana (rājiens) par personīga viedokļa paušanu2 Daugavpils TV 2013.gad 3.decembrī. Taču arī šajā gadījumā, ja tas bija disciplinārais pārkāpums, nav noskaidroti tā cēloņi un nav izstrādāti pasākumi pārkāpuma novēršanai. Pie šādiem apstākļiem nav normāli, ka VUGD vadība pasīvi novēro darbinieku rīcību, kurus uzskata pār pārkāpumiem, lai pēc tam tos sodītu. Taču ar VUGD pasīvu rīcību tiek grauta VUGD reputācija. To apliecina sabiedrības negatīva attieksme pret VUGD par J.Seņkāna3,4 un D.Karpova nepamatotu sodīšanu5.

LIDA uzskata, ka VUGD KRB nav noskaidrojusi visus faktiskos lietas apstākļus un izanalizējusi pārkāpuma cēloņus; nav ieteikti pasākumi līdzīga rakstura pārkāpuma novēršanai; netika izprasīts LIDA viedoklis par J.Seņkāna sodīšanu; pieļauta J.Seņkāna nepamatota soda piemērošana, neanalizējot un neizmeklējot visus lietas apstākļus; J.Seņkāns sodīts par personīga viedokļa paušanu KRB vadības klātbūtnē.