Piektdiena, 19. aprīlis Vēsma, Fanija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Atis Egliņš-Eglītis: Pašā pamatā ir jābūt gribai kaut ko darīt

Atis Egliņš-Eglītis: Pašā pamatā ir jābūt gribai kaut ko darīt
Foto: Egons Zīverts
21.06.2017 11:27

liepajniekiem.lv

Redzot PIKC “Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola” mākslas un dizaina jomas audzēkņu kvalifikācijas darbus, pārņem lepnums par viņu drosmi, atbildību un radošo prātu! Jauniešu darbi pozitīvi pārsteidz ar to augsto komercializācijas potenciālu. Teju ikviens darbs ir pārvēršams biznesa projektā.

Zinu, ka mākslas skola arī sper pirmos drosmīgos soļus, lai veicinātu jauniešu uzņēmējspējas un uzņēmējgribu. Manuprāt, skola ir uz pareizā attīstības un uz pareizā ambīciju ceļa. Un, jā, arī šogad daļa jauniešu apsver iespēju kļūt par uzņēmējiem, attīstot tālāk savu produktu vai pakalpojumu, bet daļai tomēr ar to viss beidzas un viņi domā par pavisam citu virzienu, lai arī cik veiksmīgs un labs iznākums bijis.

Jauniešu izvēle ir jārespektē, jo ne visi var būt uzņēmēji, ne visi tam ir gatavi. Bet, kas ir galvenais, – tiem, kuri grib darīt, jāmēģina atvērt visas durvis,

lai būtu iespējas kaut ko paveikt. Jāiet palīgā, taču pamatu pamatā cilvēkam ir jābūt gribai. Ja ir griba, tad arī pārējās lietas sastāsies tā, lai viss varētu notikt.

Ar laba vēlējumu šajā brīdī skatos Liepājas Universitātes virzienā. Novēlu mācīties no tā, kā to, piemēram, dara mākslas skola, jo arī universitātei ir viss potenciāls būt saprotamai gan sabiedrībai, gan uzņēmēju videi. Manuprāt, to mākslas skola dara perfekti. Gan saistībā ar mūzikas koncertiem, uz ko starp citu cilvēki izpērk biļetes, gan arī diplomdarbu izstādēm. Tas ir veids, kādā mēs varam uzrunāt sabiedrību un arī piesaistīt sev ilgtermiņā audzēkņus vai studentus.

Lai šos procesus veicinātu, inkubators ir uzņēmies vēl jūnijā organizēt domnīcu ar Liepājas Universitātes vadību, lai saprastu, kā praktiski mēs varam Liepājā smalkos un arī sabiedrībai sarežģītos zinātnieku sasniegumus un studentu darbus integrēt vēl veiksmīgāk tautsaimniecībā. Kā varam iedarbināt Liepājā globālus procesus, lai izaudzētu jaunu “start-up” kopienu, kas ir kļuvusi par daudzu Eiropas pilsētu ekonomikas mugurkaulu un sabiedrības izmaiņu virzītāju.

Prezentācijas plašākai sabiedrībai vajadzētu rīkot arī citām Liepājas izglītības iestādēm. Sevišķi tur, kur ir ko rādīt.

Es teiktu, ka prezentācijām vispār ir jābūt ārpus skolas telpām, ārpus auditorijām. Biznesa plāni, kvalifikācijas darbi būtu jāaizstāv reālos uzņēmumos vai biznesa inkubatoros, un ekspertu komisijās vai vismaz novērotājos jābūt uzņēmējiem vai pilsētplānotājiem un politiku veidotājiem. Jo ir ļoti daudz drosmīgu un skaistu ideju, kuras ļoti bieži paliek bibliotēkas plauktos. Tās netiek pilnīgi popularizētas un apkopotas. Es domāju, ka tā ir ļoti liela problēma, un ne tikai Liepājā. Šādu metodi ieviešot, tai būtu virkne pozitīvu efektu, tai skaitā palielinātu mācību, studiju kvalitāti un skolas atpazīstamību.

Piemēram, Valtera Krētaiņa darbs staigulis “Soli pa solim” ir ieguvis jau nacionālu mediju uzmanību. Līdzīgi tas ir bijis arī iepriekšējo gadu jaunu un drosmīgu ideju īstenojumiem. “Žaime Sandals”, inkubatora uzņēmums “OVI Watch” – šie ir daži no pazīstamākajiem zīmoliem Liepājā, kas no kvalifikācijas darbiem ir kļuvuši jaunos un atpazīstamos biznesos.

Arī ap mums biznesa inkubatorā virmo labas lietas –

cilvēki ir pilni idejām. Tikai dažbrīd bīstamies tās īstenot.

Dažreiz pie mums atnāk cilvēki, kas savu biznesa ideju lolojuši piecus un vairāk gadus, līdz saņēmušies vispār par to skaļi runāt. Tas ir liels notikums cilvēka dzīvē, – brīdis, kad viņš sāk stāstīt par savu ieceri. Nākamais lielais solis ir idejas īstenošana, – pirmās somas uzšūšana vai maizes izcepšana, vai kas cits. Un tālāk jau ir daudzu apstākļu sakritības vai nesakritības un pašu vēlme darīt.

Nav tā, ka tikai citur dzimst un virmo interesantas biznesa idejas. Tās ir arī šeit – ikvienā cilvēkā, Liepājā un Latvijā. Mēs, diemžēl, ne vienmēr līdz galam apzināmies, cik spēcīgas un globālas tās ir un cik spēcīgi biznesi tur var veidoties. Tas redzams arī mākslas skolas darbā. Teju ikviens jaunieša kvalifikācijas darbs, to attīstot, var kļūt par Latvijas “Armani” vai Latvijas “Ikea”.

Atis Egliņš-Eglītis,
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Liepājas biznesa inkubatora vadītājs

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz