Liepājai paveicies ar dzimšanas dienu – kad vēl skaistāks un romantiskāks svētku laiks būtu iedomājams, ja ne pavasarī?

Jā, varbūt ir mazliet par vēsu, vietām garo ziemas mēnešu laikā nomelnējušās vēl nenokusušā sniega kaudzes (un tas, kas atklājas zem tām) romantikas sajūtu drusku piezemē, un arī saulīte tāda nekāda, ar zobiņiem. Bet šis ir laiks, kad mostas gan daba, gan mēs paši tiekam pie apjēgas, ka gada tumšais laiks ir aiz muguras un jāpošas jauniem darbiem un jauniem svētkiem. Šādā laikā ir īstais brīdis svinēt dzimšanas dienu. Savas Pilsētas dzimšanas dienu.

Es tiešām esmu laimīgs, ka esmu liepājnieks. Šeit dzimis un audzis, tikai reizi mūžā esmu tā nopietni domājis par pārcelšanos uz citu dzīvesvietu. Bet, laikam ritot, arvien spilgtāk šo pilsētu izjūtu kā savu, un pats jūtos kā daļa no tās. Un jānotiek kādam tiešām traģiskam (tfu, tfu, tfu) likteņa pavērsienam, lai es pastaigu gar jūru vai parku vai pa mazajām, bruģētajām ieliņām mainītu pret ko citu.

Man šeit patīk dzīvot. Patīk tieši šī dzīvošanas sajūta šajā Pilsētā. Patīk neprognozējamās ziemas un reizēm drusku aizsalusī, bet reizēm tik ļoti aicinošā jūra. Es visur varu aiziet kājām, un, ja nevaru, tad man vienalga nav nepieciešami stundu gari pārbraucieni ar pārsēšanos sabiedriskajā transportā. Un, galu galā, ir tak arī velosipēds – labākais transporta līdzeklis šādai pilsētai. Un vasarā – pludmale. Nu, skarbi jau reizēm mēdz būt tie liepājnieki. Arī vēsi, atturīgi, varbūt dažkārt pārlieku paškritiski. Bet – vai sliktāki tādēļ? Katram savs…

Mums ir tik daudz skaista un unikāla, kam ikdienā varbūt arī nepievēršam uzmanību, paejam garām, nenovērtējam. Bet vismaz reizi gadā, savas Pilsētas dzimšanas dienā, varam pacelt acis, ieraudzīt un novērtēt to labo un neatkārtojamo, kas mums līdzās ir ikdienas. Un tādēļ es savai Pilsētai saku – daudz laimes dzimšanas dienā!

Emīls Dreiblats,
Radio Skonto Liepāja dīdžejs